Saeima otrajā lasījumā izskatījusi un akceptējusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto likumprojektu „Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā”, kurā noteikta pašvaldību iespēja ierosināt un noteikt aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai attiecīgajā administratīvajā teritorijā vai tās daļā, informē ZM speciāliste Solveiga Lzovska.

Likuma grozījumu projektā noteikts, ka pašvaldība pēc savas iniciatīvas vai uz personas priekšlikuma pamata ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem var noteikt aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai attiecīgajā administratīvajā teritorijā vai tās daļā.

„Zemkopības ministrijas izstrādātie grozījumi dos iespēju jebkurai no pašvaldībām noteikt aizliegumu savā teritorijā audzēt ģenētiski modificētos kultūraugus, ja kaut vai tikai viens pagasta iedzīvotājs šādu iesniegumu iesniegs un pašvaldība nesaņems iebildumus no saviem lauksaimniekiem. Ja šo iespēju izmantos pilnīgi visas Latvijas pašvaldības, tad visa Latvijas teritorija iegūs ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas aizlieguma zonas statusu,” skaidro ZM Pārtikas departamenta direktore Arlita Sedmale.

Ja pašvaldība nolēmusi pieņemt iedzīvotāju pieteikumus par ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas aizliegumu, tā informē sabiedrību, publicējot paziņojumu par nodomu noteikt aizliegumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un pašvaldības izdotajā laikrakstā.

Turpretim, ja lauksaimnieks nepiekrīt, ka platība, kuru viņa apsaimnieko, tiek pilnīgi vai daļēji iekļauta teritorijā, kurā paredzēts ieviest aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai, pašvaldība attiecīgo platību pilnībā vai lauksaimnieka norādītājā daļā neiekļauj ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai aizliegtajā teritorijā. Ja pašvaldības noteiktajā termiņā lauksaimnieks nav iesniedzis iebildumus, tad tiek uzskatīts, ka lauksaimnieks piekrīt aizlieguma noteikšanai.