[1]«Ir svarīgi īstenot plašu un sabalansētu ģimenes sociālās aizsardzības politiku, kurā dzimstības veicināšanas mērķi būtu saskaņoti ar bērnu nabadzības un ienākumu nevienlīdzības mazināšanas mērķiem,» tā labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) uzsvēra savā uzrunā konferencē «Demogrāfiskās atveseļošanās ceļa kartes veidošana».Ministrs norādīja, ka krīze un ekonomikas atveseļošanās periods Latvijā pierādījis, ka sociālās aizsardzības līdzekļiem ir pozitīva ietekme uz dzimstību un ģimeņu labklājības nodrošināšanu. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija, jau trešo gadu pēc kārtas Latvijā vērojams dzimstības pieaugums, raksta Apollo.lv [2].
Dzimušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem 2013.gadā bija 10,1 bērns salīdzinājumā ar 9,8 pirms gada. Tomēr, salīdzinot ar t.s. bēbīšu bumu 1980.gadu beigās, kad Latvijā piedzima ap 42 000 bērnu gadā jeb 16 bērni uz 1000 iedzīvotājiem, dzimstības rādītājs krietni vien atpaliek. Latvijā joprojām ir negatīvs dabiskais pieaugums.
Augulis ir pārliecināts, ka tuvāko gadu laikā ir jāatgriežas pie ģimenes valsts pabalsta diferenciācijas atkarībā no bērnu skaita, jo šis finanšu instruments samazina nabadzības risku ģimenēm ar bērniem – īpaši daudzbērnu ģimenēm. Kaut arī naudas atbalsta palielināšana ir svarīga lieta, tai jābūt sasaistē ar pakalpojumu pieejamības un ģimenei labvēlīgas nodokļu politikas jautājumiem.
«Man ļoti negribētos, ka, strādājot pie demogrāfiskās atveseļošanās ceļa kartes, mēs uzsvaru liktu tikai uz materiālo stimulu, kā galveno dzimstību veicinošo faktoru. Manuprāt, tad mēs mānām paši sevi un arī jauno paaudzi, dodot viņiem nepareizu signālu. Tāpat ir aplami uz vēl nedzimušajiem un jau piedzimušajiem bērniem skatīties tikai kā uz nodokļu maksātājiem, kas nākotnē nodrošinās mums pensijas. Mums beidzot ir jāsaprot, kāda vieta ģimenei ir mūsu vērtību hierarhijā,» uzsvēra labklājības ministrs.
Pirms pusotras nedēļas apstiprinātajai valdībai ir dota īsā distance ar ļoti konkrētiem uzdevumiem arī demogrāfijas jomā, kas atspoguļoti gan Valdības deklarācijā un izriet no Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011.-2017.gadam. Ministrs norādīja, ka ir jāizstrādā koncepcija par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu, izvērtējot iespējamos finansējuma modeļus, kā arī noslēdzot vienošanās memorandu ar pašvaldībām.
Tāpat jāattīsta un jāstiprina bērnu adopcijas un ārpusģimenes aprūpes sistēma. Vienlaikus jāizveido plaši pieejama valsts atbalsta programma ģimenēm pirmā mājokļa iegādei, uzsākot tās darbu 2014.gada pirmajā pusgadā. Savukārt, gatavojot valsts budžetu 2015.gadam, jāuzsāk diskusijas par iespējām celt minimālo algu.
«Demogrāfiskā atveseļošanās nav vienas nozares jautājums, jo tas skar arī izglītību, veselību un citas jomas. Patiesībā tas ir vēl plašāks, jo ir valsts nākotnes jautājums un tajā izšķiroši nozīmīgs ir cilvēciskais faktors. Ja diskusiju rezultātā politiķiem, ekspertiem un sabiedrības pārstāvjiem izdotos atrast ekonomisko algoritmu demogrāfijas atveseļošanai, tad uz galveno jautājumu – būt vai nebūt ģimenes pieaugumam – būs jāatbild katram Latvijas iedzīvotājam individuāli,» akcentē ministrs.
Konference «Demogrāfiskās atveseļošanās ceļa kartes veidošana» norisinājās piektdien, 31.janvārī, Saeimā.