- Lauksaimniecība.info - http://www.lauksaimnieciba.info -

Bēgļus trūcīgā statusam nenolems

SYRIA-CONFLICT-REFUGEE

Nacionālās apvienības iniciatīva, ka sociālā taisnīguma vārdā ir jāsamazina bēgļa vai alternatīvā statusa saņēmējiem izmaksājamais pabalsts, guvis atbalstu arī koalīcijā. Tas varētu svārstīties no 130 līdz 150 eiro mēnesī. Apvienībai šāda summa šķiet pieņemama. Tiesa, Latvijā ir vismaz 55 tūkstoši iedzīvotāju, kas spiesti dzīvot ar zemākiem ienākumiem.

Valsts finanšu portfeli turošā Vienotība neiedziļinās diskusijā, kāpēc Latvijā izmitinātajiem patvēruma meklētājiem sākotnēji iecerētais pabalsts 256 eiro apmērā ir samazināms. Valdības vadītāja un iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis vien uzsver, ka, samazinot pabalstu, nedrīkst aizrauties, jo, saņemot pārāk mazu pabalstu, bēglis papildu iztikas līdzekļus var sākt meklēt noziedzīgā ceļā.

Pašvaldības piemaksās

Šobrīd valdība, šķiet, apsver pašvaldībām, kurām būs jāuzņemas rūpes par jaunajiem valsts iedzīvotājiem, mazāk sāpīgo variantu un pabalstu plāno nedaudz virs 128,06 eiro.

Šādi ikmēneša ienākumi garantē trūcīgas personas statusa saņemšanu, kas sadzīvē nodrošina dažādus atvieglojumus. Savukārt pašvaldības autonomi nosaka maznodrošinātā statusa saņemšanai nepieciešamos ienākumu griestus, kas katrā pašvaldībā var atšķirties. Piemēram, ir pašvaldības, kur šādu statusu var saņemt ar 130 eiro ienākumiem, bet ir arī tādas, kurās maznodrošinātā statusu var saņemt persona, kas mēnesī pelna 360 eiro. Arī šā statusa saņēmējiem pienākas palīdzība – šoreiz pašvaldības finansēta.

Ja valsts noteiktais bēgļu pabalsts būtu mazāks par 128,06 eiro, pašvaldībām būtu jātērē vēl vairāk līdzekļu, lai ar dažādiem atvieglojumiem izlīdzinātu starpību starp šo summu un pašu noteikto maznodrošinātā statusa saņemšanai nepieciešamo ienākumu maksimumu. Uz to, ka Nacionālā apvienība nevēlas uzlikt pašvaldībām šādu slogu, norāda arī partijas līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars.

Salīdzinājumam

Tomēr pat 130 eiro liels bēgļu pabalsts, kas, protams, nenodrošina pārticīgu dzīvi, salīdzinot ar Latvijā dzīvojošiem un vismaz kādu laiku strādājušiem cilvēkiem, nemaz tik mazs nešķiet. Piemēram, minimālā pensija personai, kuras darba stāžs nepārsniedz 20 gadu, ir tikai 70,43 eiro mēnesī, bet cilvēkiem, kas veselības dēļ vispār nav varējuši strādāt, – 117,39 eiro. Arī vairāk nekā 41 gadu nostrādājušam cilvēkam minimālā pensija sasniedz tikai 108,85 eiro.

Sadzīves tēriņiem nepieciešamos līdzekļus bēgļa statusa saņēmēji var papildināt arī ar dažādiem pabalstiem, piemēram, ģimene ar trim bērniem ik mēnesi papildus var saņemt 78 eiro, bet par bērnu līdz pusotra gada vecumam – bērna kopšanas pabalstu 171 eiro. Savukārt nedaudz vairāk par 64 eiro vērto valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu varēs saņemt bēgļiseniori, kuri, saņemot statusu, būs par pieciem gadiem vecāki nekā valstī noteiktais pensionēšanās vecums – 62 gadi un trīs mēneši.

Veicot līdzīgu salīdzinājumu, Nacionālās apvienības kareivīgākie prāti, piemēram, Jānis Dombrava, pauduši viedokli, ka atsevišķu pabalstu bēgļiem nemaz nevajag – lai dzīvo no valsts sociālajiem pabalstiem. Taču šāda ierosme gan neiztur kritiku, jo sociālo pabalstu saņemšanai nepieciešams atbilst kritērijiem, kuru atlasi ne visi statusu saņēmušie izturētu. Piemēram, 106 eiro lielo III grupas invaliditātes pabalstu var saņemt tikai invalīds, ne darba spējīgs pieaugušais, kuram jādomā par jaunas dzīves uzsākšanu.

Ideju netrūkst

Ir skaidrs, šī Nacionālās apvienības iniciatīva pēc īsas diskusijas par pabalsta apmēriem tiks iedzīvināta. Grūtāk tai ies ar citiem ierosinājumiem, kurus tā koalīcijas partneriem iesniegs tuvākajā laikā.

Piemēram. Lai izvairītos no krievvalodīgo kopienas palielināšanās Latvijā, apvienība aicina patvēruma meklētāja krievu valodas zināšanas neuzskatīt par papildu plusu, lai šo personu uzņemtu Latvijā. Priekšroka būtu jādod tikai oficiālajām Eiropas Savienības valodām.

Apvienība arī vēlētos, lai uzņemtie bēgļi jebkādus pabalstus saņemtu ne ilgāk kā gadu. «Ilgstoša dzīvošana no sociālā pabalsta nav pieļaujama,» NRA.lv [1] postulē Nacionālā apvienība.

No apvienības izveidotā plāna arī izriet, ka tā vēlas panākt, lai pēc dzīvību apdraudošo konfliktu nodzišanas bēgļa statusu saņēmušais noteikti atgrieztos savā dzimtenē.

Jānis Lasmanis