Patēriņa cenu pieaugums gada izteiksmē samazinās jau trešo mēnesi pēc kārtas un šā gada novembrī saruka līdz 2,1%, kas ir zemākais inflācijas līmenis kopš 2018. gada aprīļa. Patēriņa cenu svārstīgumu pēdējos mēnešos nosaka tieši preču cenu pieauguma mazināšanās, kamēr pakalpojumu... (Turpināt lasīt)
Apstiprinot jauno Sadales tīkla tarifu nākamajiem pieciem gadiem, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) un Sadales tīkls uzsvēra ieguvumus mājsaimniecībām, proti, sadales tarifa mainīgā daļa samazināsies vidēji robežās no 7 līdz 20 procentiem. Taču elektrības gala cenu veido ne tikai sadales... (Turpināt lasīt)
Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērtēs uzņēmumus, kas maksā aizdomīgi mazus nodokļus, intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme. Pēc viņa sacītā, ēnu ekonomikas īpatsvaru tuvāko gadu laikā Latvijā būtu jāsamazina līdz 15%. Viņa arī... (Turpināt lasīt)
Īslaicīgs pamiers starp ASV un Ķīnu un bez-vienošanās Breksita varbūtības mazināšanās ir mazinājusi pesimismu, tomēr kopējais skats uz pasaules ekonomiku joprojām zīmējas drūmās krāsās un nenoteiktība saglabājas augsta. Pasaules ekonomikas izaugsme šogad ir lēnākā visā pēc-krīzes periodā, un arī nākamajā... (Turpināt lasīt)
Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. – Kā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera vērtē valsts budžeta projektu 2020. gadam? – Kopumā mēs nākamā gada valsts budžetu vērtējam pozitīvi. Pozitīvi, ka tika izturēta... (Turpināt lasīt)
Valdība šodien plāno apstiprināt 2020. gada valsts budžeta projektu. Jau nākamnedēļ darbu ar budžeta projektu pārņems Saeima. Papildus nozaru prioritātēm nākamgad tiek piešķirti 174 miljoni eiro. Trešdaļa no papildus pārdalāmā finansējuma ir paredzēta veselības nozarei – mediķu algām un veselības... (Turpināt lasīt)
No trīs Baltijas valstīm visvairāk naudas pārtikai jāatvēl Igaunijas iedzīvotājiem. Pārtikas produktu iegāde vienam Igaunijā dzīvojošajam izmaksā vidēji 170 eiro mēnesī. Tomēr Latvijā, kur pārtikai viens cilvēks atvēl mazāk nekā ziemeļu kaimiņi (vidēji 134 eiro mēnesī), šie izdevumi ir viena... (Turpināt lasīt)
Septembrī Latvijā fiksēts zemākais patēriņu cenu kāpums šogad – mēneša laikā preces un pakalpojumi sadārdzinājušies par 0,1 procentu, gada laikā – par 2,6 procentiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Savukārt, izpētot cenu izmaiņas vairāku gadu garumā, CSP secinājusi, ka... (Turpināt lasīt)
Pasaules ekonomika šobrīd atrodas sinhronizētā lejupslīdē, brīdinājusi Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) jaunā izpilddirektore Kristalina Georgijeva. Izaugsmes tempu palēnināšanās paredzama apmēram 90% pasaules teritorijas. Georgijeva savā pirmajā uzrunā informēja, ka galvenie problēmu iemesli ir tirdzniecības kari, kā arī “Brexit” un vispārējā... (Turpināt lasīt)
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem šā gada septembrī, salīdzinot ar augustu, patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,1%. Precēm tas palielinājās par 0,2%, bet pakalpojumiem samazinājās par 0,3 procentiem. Šogad cenu pieaugums septembrī bija lēnāks kā iepriekšējos gados, ko galvenokārt ietekmēja... (Turpināt lasīt)
(0.00 out of 5) (0.00 out of 5) (0.00 out of 5) (0.00 out of 5) (0.00 out of 5) (0.00 out of 5) (0.00 out of 5) (0.00 out of 5) (0.00 out of 5) (0.00 out of 5)Jums ir iespēja abonēt RSS vai izmantojot e-pastu lai saņemtu jaunākās ziņas un publikācijas.
