autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

Finanšu ministre piekrīt, ka VID vadītāja atalgojums būtu jāpalielina

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora atalgojums ir jāceļ, to pietuvinot atalgojumam, kādu saņem valsts kapitālsabiedrību vadītāji, intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Finanšu ministre uzsvēra, ka salīdzinot ar privāto sektoru, VID ģenerāldirektora atalgojums nav liels, un tam ir jābūt lielākam. Vienlaikus gan viņa norādīja, ka atalgojuma jautājums nebūt nebija pats būtiskākais un galvenais atteikuma iemesls dalībai konkursā uz VID vadītāja amatu, lielākoties tā esot bijusi ģimenes negatīvā attieksme, jo VID vadītāja amats esot “gana bīstams darbs, kurā jāiztur liela spriedze”.

Ministre gan piekrīt, ka VID vadītāja atalgojums būtu jāpalielina un 5000 eiro alga būtu adekvāts atalgojums VID ģenerāldirektoram, skaidrojot, ka VID vadītāja algu vajadzētu pietuvināt atalgojumam, kādu saņems valsts kapitālsabiedrību vadītāji.

“Tāpat būtu jāceļ atalgojums spējīgākajiem un profesionālākajiem VID darbiniekiem, un pie šī jautājuma arī tiek strādāts,” piebilda Reizniece-Ozola.

Savukārt runājot par pretendētiem uz VID vadītāja amatu, Reizniece – Ozola atzina, ka Valsts vides dienesta (VVD) vadītāja Inga Koļegova būtu piemērota Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatam. Ministre apstiprināja, ka uzrunājusi Koļegovu un vēl vairākus augstākās ierēdniecības pārstāvjus apsvērt iespēju ieņemt VID vadītāja amatu.

VID vadītāja amatam esot vairāki kandidāti. Reālo amata pretendentu skaitu un viņu vārdus gan ministre pagaidām neatklāj.

Jau vēstīts, ka teju pirms mēneša Valsts kanceleja izsludināja atklātu konkursu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatam, aicinot pieteikties profesionālus, sevi pierādījušus līderus, kuri vēlas strādāt sabiedrības labā un dot būtisku ieguldījumu valsts pārvaldes attīstībā.

Galvenās prasības pretendentiem bija: nevainojama reputācija, maģistra grāds, vismaz trīs gadu darba pieredze, vadot vismaz 40 darbinieku lielu komandu, sistēmiska pieeja jautājumu risināšanā, kā arī spēja analizēt sarežģītu, apjomīgu informāciju.

Kā atzina Kučinskis, konkursa komisija VID ģenerāldirektora meklēšana beigusies bez rezultātiem, konkursa komisija nav spējusi atrast atbilstošas kapacitātes cilvēku.

Jau ziņots, ka 30. maijā pašreizējā vadītāja Ināra Pētersone iesniedza atlūgumu.

Pievienot komentāru