- Lauksaimniecība.info - http://www.lauksaimnieciba.info -

Iespējami jauni lauksaimnieku protesti

1

Eiropas Komisijas (EK) piedāvājums piena un cūkkopības nozares atbalstam, kas sekoja iespaidīgajām zemnieku protesta akcijām Briselē, piensaimniekus īsti neapmierina. Lauksaimnieki pieļauj, ka tuvākajos mēnešos gaidāmas zemnieku protesta akcijas gan Latvijā, gan Briselē.

Piena un cūkgaļas tirgus krīzes risināšanai EK dažādiem pasākumiem piedāvā novirzīt 500 miljonu eiro. Cik no šīs naudas tiks krīzes vissmagāk skartajām valstīm, tajā skaitā Latvijai, pagaidām nav zināms. Arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), iepazīstoties ar EK piedāvājumu, uzreiz secināja, ka tajā trūkst konkrētības par naudas sadali starp valstīm: «Ļoti svarīgi ir tas, lai tagad EK izstrādātu tādus kritērijus finansējuma sadalē starp dalībvalstīm, kas īpaši izvērtētu tās dalībvalstis, kuras tirgus krīzē ir visvairāk cietušas. Latvija noteikti ir viena no tām, un mūsu lauksaimniekiem no ES budžeta ir jāsaņem adekvāts atbalsts.»

Visticamāk, par naudas sadali tiks spriests tikai nākamās nedēļas sākumā. Taču arī EK jau piedāvātie pasākumi, pēc lauksaimnieku domām, nav efektīvākais risinājums, lai stabilizētu situāciju. Tiesa, Zemnieku saeima pozitīvi vērtē sagaidāmo atbalstu piena nozarei 420 miljonu eiro apmērā un ātrāku tiešmaksājumu un Lauku attīstības plāna platību maksājumu izmaksu. Tāpat zemnieki ir gandarīti, ka beidzot ES Padome ir apsvērusi iespēju palielināt piena intervences cenu, kas nodrošinātu piena iepirkuma cenas paaugstināšanos, kā arī to, ka EK piešķirs papildu līdzekļus jaunu tirgu meklēšanas pasākumiem. Taču lauksaimnieki uzsver, ka ar šiem pasākumiem būs par maz, lai būtiski atvieglotu pašreizējo situāciju piena, gaļas un augļu, dārzeņu sektorā. Viņuprāt, ir vajadzīgs arī atbalsts liellopu, cūku un piena produktu eksporta apdrošināšanai, kas palīdzētu mazināt riskus, apgūstot jaunus tirgus. Šādus pasākumus EK nepiedāvā. Tāpat piedāvāto risinājumu sarakstā pārāk maza uzmanība esot pievērsta liellopu un cūkgaļas sektora problēmu risināšanai.

«Pirmdienas sanāksme ir devusi redzamu rezultātu, jo iepriekš EK nostādne lika domāt, ka problēmas sektorā netiek saskatītas. Taču jāatzīst, ka liela vilšanās ir sagaidīta piena sektorā. Par šogad pārsniegto piena kvotu lauksaimnieki soda naudās ir samaksājuši teju 900 miljonu eiro. Nozare rēķinājās ar pilnīgu šo līdzekļu saņemšanu atpakaļ, bet lēmums tika pieņemts tikai par 420 miljonu eiro atbalstu! Domāju, ka tuvākajos mēnešos zemnieku protesti ES nepieklusīs,» NRA.lv [1] uzsvēra Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja.

Divas dienas pēc skaļajām demonstrācijām Briselē, protesta akciju rīkoja arī Daugavpils un Ilūkstes novadu piensaimnieki. Akcijas gaitā bez maksas iedzīvotājiem tika dalīts pilnpiens. Daugavpils Lauksaimnieku apvienības vadītājs Maigurs Krievāns stāstīja, ka lauksaimnieku galvenā prasība ir simts eiro dotācija par katru pārstrādātājiem nodoto piena tonnu. Tāpat zemnieki vēlas, lai Valsts ieņēmumu dienesta uzliktā kavējuma nauda nebūtu lielāka kā valsts bankas noteiktā procentu likme – 4% gadā. «Aicinājām arī bankas ņemt vērā, ka zemniekiem šobrīd klājas ļoti grūti, ieklausīties un atlikt pamatsummu maksājumus,» skaidroja M. Krievāns. Ja protestētāju teiktajā amatpersonas neieklausīsies, piensaimnieki ir gatavi uz pāris dienām vispār pārtraukt piena nodošanu pārstrādes uzņēmumiem un aicināt protesta akcijai pievienoties zemniekus visā Latvijā.

Viedokļi

Aivars KUDIŅŠ, Līksnas pagasta z/s Mantinieki īpašnieks:

– Piena iepirkuma cenas ir ļoti zemas, bet veikalā tāpat pārdod ļoti dārgi. Varbūt tirgotāji un pārstrādātāji tomēr varētu padalīties savā peļņā. Lai kādas būtu iepirkuma cenu svārstības, veikalā cena saglabājas nemainīgi augsta. Varbūt varētu sēsties pie sarunu galda valdība, zemnieki, pārstrādātāji, tirgotāji un šo jautājumu kaut kā noregulētu? Pagaidām sanāk tā, ka zemnieki paliek pēdējie. Pārstrādātājiem trūkst naudas – nomet iepirkuma cenu, tirgotājiem pietrūkst – pieliek savu cenu, bet zemnieks paliek bešā. Vajadzētu kaut kādu kompromisu atrast!

Edgars KRIŠKIJĀNS, Dvietes pagasta z/s Ciemiņi īpašnieks:

– Valstij vajadzētu noteikt minimālo uzcenojumu, ko drīkst uzlikt tirgotājs. Viņus neviens nekontrolē, valsts neiejaucas, tirgotāji ir privātuzņēmēji, cik vēlas, tik uzliek. Varbūt vajadzētu arī noteikt minimālo piena iepirkuma cenu.

Romualds BLEIDERS, Demenes pagasta z/s BAR saimnieks:

– Mums krājas rēķinu kaudzes, bet trūkst naudas to apmaksai. Tie 50 miljoni eiro, ko atbalstam iedalījusi Eiropa, tas vispār nekas nav, tas ir piliens upē. Optimālais variants būtu kompensēt vismaz 50 procentu no tās starpības, ko mēs zaudējam. Bet vispār vajadzētu visiem lauksaimniekiem kompensēt 10 eirocentu par katru kilogramu piena, ko mēs esam saražojuši un oficiāli pārdevuši pārstrādātājiem. Šobrīd vidējā iepirkuma cena ir 19–20 eirocentu par kilogramu, tik zemas cenas sen nav bijis. Domāju, valdībai tomēr būtu jāiejaucas. Piens ir īpašs produkts. Pārstrādātāji no mūsu piena gatavo sieru, sviestu, pulveri, tos var ilgāk uzglabāt, taču mēs svaigpienu ilgāk par divām dienām uzglabāt nevaram.

Mirdza FELDMANE, LLKA valdes locekle, LPKS Pienupīte valdes priekšsēdētāja:

– Protesta akcijas Briselē mums, Latvijas piena kooperatīvu pārstāvjiem, tiešām šķita ļoti iespaidīgas. Bija liela vienotības sajūta ar pārējo Eiropas valstu lauksaimniekiem, tajā pašā laikā pretrunīgas emocijas izraisīja Vācijas pārstāvju plakāts ar prasībām par piena cenu – vismaz 50 eirocentu, kamēr Latvijā cena jau ilgstoši turas ap 18–20 eirocentiem! Ja EK tiešām sniegs solīto atbalstu, mēs būsim kaut ko panākuši, taču tas ir tikai ielāps. Mēs no EK gaidām ilgtermiņa stratēģiju piensaimniecības attīstībai, un pareizākais veids būtu kooperācijas stiprināšana, atbalsta novirzīšana caur kooperatīviem.

Ilze AIZSILNIECE, LLKA valdes priekšsēdētāja vietniece:

– Ļoti ceru, ka šajās dienās tik bieži piesauktā ES solidaritāte, uz kuru mūs bēgļu jautājumā mudina vecās ES dalībvalstis, tiks ievērota arī šajā situācijā, un tās dalībvalstis, kas no Krievijas noteiktā pārtikas embargo ir cietušas visvairāk, Baltijas valstis, saņems adekvātu kompensāciju. Mūsu lauksaimniecībai un kooperācijai nav tik sena vēsture, lai mēs būtu varējuši uzkrāt līdzekļus tik smagu krīžu pārvarēšanai. Šobrīd situācija ir kritiskākā, kādu piena nozare Latvijā līdz šim ir piedzīvojusi, piensaimniecības ir sākušas bankrotēt cita pēc citas. Mēs apzināmies, ka ģeopolitiskās situācijas dēļ mūsu valsts budžeta prioritāte ir aizsardzība un tādēļ mūsu valdība nevar ar plašu žestu iedot lauksaimniecībai tādas summas kā Francijas valdība. Tādēļ mūsu vienīgā cerība ir ES budžets un solidaritāte.

Ilze Šteinfelde, Āris Upenieks