Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU), veicot Finanšu ministrijas pieprasītos no valsts budžeta līdzekļiem finansētu augstākās izglītības studiju piedāvājuma iespējamā krasa samazinājuma aprēķinus visās studiju jomās un līmeņos, secināts, ka pastāv nopietni draudi ne vien studiju kvalitātes nodrošinājumam, bet arī vairāku tautsaimniecībā svarīgu nozaru attīstībai nākotnē.
Galvenokārt tas tāpēc, ka no visām piedāvātajām studiju programmām 39 ir tādas, ko Latvijā iespējams apgūt vienīgi Lauksaimniecības universitātē un tās skar tādas svarīgas nozares kā lauksaimniecība, mežsaimniecība, kokapstrāde, veterinārmedicīna, pārtikas pārstrāde, vide un ūdenssaimniecība un citas.
Neraugoties uz to, ka vairāk nekā 12,4 miljonu latu lielais 2009. gadam plānotais budžets, pēc veiktajiem grozījumiem likumā, gada sākumā jau tika samazināts par 25 procentiem, valdība piedāvājusi izskatīt trīs scenārijus nākamajam samazinājumam – 20, 30 un 40 procentu apmērā.
LLU rektors Juris Skujāns pēc trešdien notikušās sarunas ar zemkopības ministru Jānu Dūklavu sapratis, ka, neraugoties uz lielām iestādes izdzīvošanas grūtībām, kas rastos pat pie budžeta papildus samazinājuma 20 procentu apmērā, ministrija savos aprēķinos noskaņota uz sliktākā - trešā scenārija īstenošanu, kas paredz valsts finansējuma kārtējo samazinājumu 40 procentu apmērā. Lauksaimniecības universitātē tādējādi nāksies likvidēt 484 amata vietas, proti, gandrīz pusei no visiem mācību spēkiem.
Tā kā universitāšu budžeta struktūra, atšķirībā no citām valsts institūcijām, ir ļoti viendabīga, izdevumu samazinājums iespējams vien uz darbinieku atlīdzības un amata vietu samazinājuma rēķina. LLU budžeta izdevumu struktūrā, piemēram, darbinieku atlīdzībai nākas tērēt 85 procentus no visiem izdevumiem. Tādējādi, īstenojot līdzekļu samazinājuma trešo scenāriju, gadam plānotie atlīdzības izdevumi Lauksaimniecības universitātē reāli saruks par aptuveni 55 procentiem.
Augstskolas rektors Juris Skujāns prognozē, ka būtisks darbinieku skaita samazinājums radīs arī par valsts budžeta līdzekļiem sagatavoto studentu skaita samazinājumu un nešaubīgi kritīsies iegūtās izglītības kvalitāte. Turklāt naudas resursu deficīta dēļ apdraudēta būs Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu apguve, jo universitāte nespēs nodrošināt paredzēto līdzfinansējumu 7,83 procentu apmērā no projektu ieviešanas attiecināmajām izmaksām, kas savukārt bremzēs augstskolas materiāli tehniskās bāzes modernizāciju un tālāko attīstību. LLU ir aprēķināts, ka, īstenojot gaidāmo budžeta samazinājumu, augstskola savā attīstībā būs atsviesta atpakaļ 2004. gada finansējuma līmenī, neraugoties uz pieaugušajiem iestādes uzturēšanas izdevumiem.
Sadarbības partneris: