Latgalē cūkas audzēs, par spīti Āfrikas mērim

Āfrikas cūku mēris Latvijā turpina izplesties. Šī bīstamā cūku slimība konstatēta jau 14 Latvijas novadu 48 pagastos. Taču laucinieki lūko pēc sivēniem un cer, ka varēs turpināt savās saimniecībās nodarboties ar cūkkopību, raksta NRA.lv

Limbažu novada Umurgas pagasta mežu masīvā marta sākumā atrastas piecas beigtas meža cūkas. Laboratorisko analīžu rezultāti neatstāja šaubas – Āfrikas cūku mēris sasniedzis līdz šim minētās slimības neskartos Vidzemes novadus. Taču ārkārtas stāvoklis saistībā ar Āfrikas cūku mēri šā gada 1. janvārī atcelts.

Pārvietošanās bez ierobežojumiem

Pirmie Āfrikas cūku mēra gadījumi Latvijā tika reģistrēti pierobežā – pērn jūnijā robežsargi pāris metru attālumā no Baltkrievijas robežas atrada beigtas meža cūkas, un tajā pašā dienā 6 kilometru attālumā no robežas ar Baltkrieviju Krāslavas novadā piemājas saimniecībā nobeidzās mājas cūkas. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), veicot analīzes, secināja – vainīgs bijis Āfrikas cūku mēris. Kopš tā laika Āfrikas cūku mēris Latvijā konstatēts 306 meža cūkām un 72 mājas cūkām.

Lai nepieļautu Āfrikas cūku mēra izplatību, PVD slimības skartajos pagastos un apkārtējās teritorijās izsludināja karantīnu, sadalot teritorijas trīs riska zonās.

Lai gan gandrīz visa Latgale iekļauta Āfrikas cūku mēra karantīnas zonā, dodoties cauri Ludzas novadam uz Ciblu, Pušmucovu un Blontiem, par to nekas neliecina. Uz ceļiem nav neviena brīdinājuma, kas liktu ievērot kādus īpašus piesardzības pasākumus, arī iebraukšana un izbraukšana no karantīnas zonas netiek aizkavēta – neviens nepārbauda, ko ved bagāžas nodalījumā. Tiesa, pagājušā gada beigās valdība mīkstināja cūku un cūkgaļas pārvietošanas pasākumus mēra skartajās teritorijās.

Ciblā cūkas turpinās audzēt

Karantīnas zonā iekļauts arī Ciblas novads, jo ar Āfrikas cūku mēra vīrusu inficēta beigta meža cūka pērn atrasta šā novada Zvirgzdenes pagasta mežos. Tāpēc Pārtikas un veterinārais dienests Ciblas novadu ietvēris Āfrikas cūku mēra karantīnas kritiskajā teritorijā, tas ir, teritorijā, kuru uzrauga visstingrāk. Taču vietējie iedzīvotāji no cūkkopības atteikties nevēlas. Tā kā ārkārtas situācija saistībā ar Āfrikas cūku mēri ir atcelta, vietējie spriež par sivēnu pirkšanu. Par cūku audzēšanu domājot pat tādi, kuriem uz laiku to ir liegts darīt. Lai likumu apietu ar līkumu, saimniecību pārreģistrējot uz cita vārda.

Ciblas novada domes priekšsēdētājs Juris Dombrovskis uzskata, ka ažiotāža ap Āfrikas cūku mēri zināmā mērā bijusi uzpūsta, lai dabūtu naudu no Eiropas Savienības. Pēc viņa domām, likt izkaut cūkas novados, kuros šī slimība neskāra mājas cūkas, bija nepareizi. «Cūku izkaušana bija pilnīga muļķība, ko zemkopības ministram nevaru piedot. Tas bija nepareizi. Ciblas novadā ar Āfrikas cūku mēri nebija saslimusi neviena mājas cūka, taču biodrošības noteikumi bija tik drakoniski, ka saimnieki sāka izkaut savas cūkas. Pilnīgi pietiktu, ja šajā situācijā piemērotu profilaktiskus pasākumus. Par laimi, nedaudz vēlāk noteikumus mīkstināja, un tas paglāba daļu saimniecību no pilnīgas cūku likvidācijas. Cilvēki runāja, ka situācija ap Āfrikas cūku mēri speciāli dramatizēta, lai dabūt Eiropas naudu,» pieļāva J. Dombrovskis.

Kompensācija četras reizes mazāka

No nepieciešamības izkaut visas kūtī esošās cūkas nevarēja izvairīties tās saimniecības, kurās konstatēta kaut viena ar šo vīrusu saslimusi cūka. Tāds liktenis piemeklēja 31 saimniecību un vienu cūku fermu, kurās pavisam nokāva 564 cūkas. Februārī valdība nolēma piešķirt 347 135 eiro kompensāciju izmaksām par dzīvniekiem, kas izkauti biodrošības prasību neīstenošanas dēļ vai Āfrikas cūku mēra uzliesmojumu apkarošanai un izplatības ierobežošanai uzlikto ierobežojumu radīto tirdzniecības traucējumu dēļ. Tiesa, šī summa ir četras reizes mazāka, nekā iepriekš bija plānots. Zemkopības ministrija bija gatavojusies, ka kompensāciju apjoms varētu sasniegt 1,5 miljonus eiro.

AICINĀJUMS

Tuvojoties pavasarim, PVD aicina visus dzīvnieku turētājus visā Latvijā, jo īpaši tos, kuri savā piemājas saimniecībā tur cūkas, stingri ievērot noteiktos biodrošības pasākumus, lai tādējādi pasargātu savus dzīvniekus no saslimšanas un maksimāli samazinātu infekcijas slimību izplatīšanos apkārtējā teritorijā. Mājas cūkām jauni saslimšanas gadījumi ar Āfrikas cūku mēri pēdējo sešu mēnešu laikā nav konstatēti.

Aisma Orupe