Pensiju fondi veiksmīgi pelnījuši nākotnes pensionāriem

Gan Latvijas valsts fondēto pensiju plāni, gan privātie pensiju fondi saviem dalībniekiem 2016. gadā spējuši nodrošināt ieguldījumu pieaugumu: gadā ieguldījumi pensiju fondos nopelnījuši vidēji 2-3,5%. Kopumā pensiju 2.līmenī jau piektā daļa no aktīviem ir peļņas procenti, kas papildina sociālās apdrošināšanas iemaksas, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Pensiju fondu apskats par 2016. gadu.

Uzkrājumi pensiju fondos pieaug

Valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātie līdzekļi palielinās, pieaug gan dalībnieku iemaksas, gan ieguldījumu peļņa, ko nodrošina pensiju pārvadītāji. 2016. gadā uzkrāto līdzekļu apjoms palielinājies par 428 miljoniem, no kā 375 miljoni eiro ir sociālās apdrošināšanas iemaksas, bet 53 miljoni eiro – pensiju fondu dalībnieku iemaksāto līdzekļu peļņa (no kā atskaitīti visi ar līdzekļu pārvaldīšanu saistītie izdevumi). Kopumā 2.pensiju līmenī ir uzkrāti 2,764 miljardi eiro, no tiem 2,3 miljardus veido dalībnieku veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas, bet 447 miljonus – fondu pārvaldītāju nodrošinātā peļņa 2. līmeņa pensiju sistēmas dalībniekiem.

Savukārt privātajos pensiju fondos uzkrātie līdzekļi 2016.gadā pieauguši par 50,2 miljoniem eiro, sasniedzot 380,6 miljonu eiro. Pieaugumu nodrošinājušas dalībnieku iemaksas 71,4 miljonu eiro apmērā un ieguldījumu peļņa 9,1 miljona eiro apmērā. Savukārt privāto pensiju fondu dalībnieki izmaksās no pensiju fondiem gada laikā saņēmuši jau 30,3 miljonu eiro apmērā.

“Sociālās nodrošināšanas jautājums Latvijas ilgtspējīgai attīstībai ir ļoti būtisks,” saka LKA valdes priekšsēdētāja Sanda Liepiņa. “Tādēļ pozitīvi lūkojamies uz faktu, ka uzkrājumi pensiju 2.līmenī pieaug, un arī pārvaldītāju pienesums ir pozitīvs – kopumā jau piekto daļu no uzkrātajiem pensiju 2.līmeņa līdzekļiem veido pārvaldītāju pienesums. LKA turpinās regulāri informēt par pensiju fondu darbību, lai veicinātu iedzīvotāju izpratnes līmeni un sociālās drošības pieaugumu.”

Pensiju ieguldījumiem labs ienesīgums

Pensiju fondu dalībniekiem 2016. gada rezultāti ir pozitīvas ziņas: valsts fondēto pensiju konservatīvie plāni nodrošinājuši 1,26% viena gada atdevi, sabalansētie plāni – 2,01% atdevi, aktīvie plāni – 2,34% atdevi. Kopumā vidējais pensiju 2.līmeņa ienesīgums bijis 2,02%. Privātajiem pensiju plāniem bijis pat nedaudz augstāks ienesīgums – sabalansēto plānu 1 gada ienesīgums bijis 2,81%, aktīvo plānu – 4,34%, vidējais visiem plāniem – 3,38%.

Iemaksas pensiju plānos ir ilgtermiņa ieguldījums, un to atdeve jāvērtē ilgākā termiņā. Visu valsts fondēto pensiju plānu vidējais sniegums pēdējos 5 gados bijis 4,08% gadā, 10 gados – 3,21%. Līdzīgs ienesīgums nodrošināts arī privātajos pensiju fondos: vidējais piecu gadu ienesīgums ir 4,76%, 10 gadu ienesīgums – 3,06%.

Labklājības ministrs Jānis Reirs norāda: “Kopš valsts fondēto pensiju shēmas sākuma 2001. gadā 2.pensiju līmeņa ieguldījumu plāni ir bijuši ar pozitīvu ienesīgumu. Jau šobrīd tajā izveidotie uzkrājumi ir reāla nauda, kurai būs nozīmīga loma cilvēka pensijas gados. Tajā pašā laikā, kā jau minēju iepriekš, svarīgi ir izglītot sabiedrību, veicināt izpratni par tās uzbūvi un iespējām, veicināt uzticību pensiju sistēmai un nodrošinājumam vecumdienās. Šajā saistībā, ņemot vērā stabilo 2.pensiju līmeņa ienesīgumu, līdzekļu pārvaldītājiem būtu svarīgi analizēt administrēšanu, komisijas maksas veidojot tā, lai iedzīvotājiem būtu nozīmīgs ikviens ieguldītais cents.”

Ienesīgums pārsniedz inflāciju un indeksāciju

Vai krāt pensiju 2.līmenī atmaksājas? Jā, skaidri liecina Pensiju fondu apskata autoru aprēķini par to, kā izskatītos pensiju 2. līmeņa iemaksas, ja tās “ieguldītu ikmēneša inflācijā” vai “indeksētu ar 1. līmeņa kapitāla pieauguma koeficientiem”. Pensiju 2.līmeņa ienesīgums kopš tā darbības sākuma kopumā pārsniedz gan inflāciju, gan veikto 1.līmeņa pensiju kapitāla indeksāciju.

Teorētiskajā situācijā, ja ikmēneša faktiskās iemaksas tiek indeksētas ar inflāciju, pensiju sistēmas otrais līmenis reālajā dzīvē šobrīd ir nopelnījis par 227 miljoniem eiro vairāk nekā iemaksu rezultāts ar inflācijas indeksāciju. Savukārt salīdzinājumā ar pirmā līmeņa indeksāciju, 2. pensiju līmenis ir pieaudzis par 185 miljoniem eiro vairāk.

Ieguldījumi Latvijā un pensiju fondu dalībnieku skaits

Latvijā ieguldīti 33% valsts fondēto pensiju plānu aktīvu un 26% privāto pensiju fondu aktīvu, kas ir samazinājums, salīdzinot ar iepriekšējo periodu. “Latvijas finanšu un kapitāla tirgus pagaidām nespēj nodrošināt atbilstošus finanšu instrumentus ilgtermiņa uzkrājumu ieguldījumiem, kā tikai Latvijas valdības vērtspapīri un Latvenergo obligācijas. Lai nodrošinātu Latvijas kapitāla tirgus izaugsmi nākotnē, finanšu tirgus attīstības plānā būtu iekļaujama stratēģiska pieeja – valdības, valsts atbalstītu vai pašvaldību projektu finansēšanai nepieciešamos līdzekļus piesaistīt ar finanšu instrumentu emisiju, nevis bankas kredītiem. Tāpat būtu vēlama arī nekustamā īpašuma un mežu fondu attīstība,” norāda apskata autori.

Uz 2016. gada beigām valsts fondēto pensiju shēmas ietvaros darbojās 7 pārvaldītāji, shēmas dalībniekiem piedāvājot izvēles iespējas starp 20 pensiju plāniem ar dažādām līdzekļu ieguldīšanas stratēģijām. Kopumā 2.pensiju līmenī gada beigās bija vairāk nekā 1,268 miljoni dalībnieku.

Latvijā šobrīd darbojas 6 privātie pensiju fondi (5 – atklātie pensiju fondi un 1 slēgtais pensiju fonds), piedāvājot 17 dažādus pensiju plānus. Privātajos pensiju fondos ir 272 tūkstoši dalībnieku, kas ir 21% no pensiju 2.līmeņa dalībnieku skaita.

Foto:Pexels/https://pixabay.com/en/users/Pexels-2286921//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/