Premjers šaubās par iespēju izsludināt ārkārtas stāvokli visā Latvijā

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) ir skeptisks par biedrības “Zemnieku saeima” aicinājumu izsludināt ārkārtas stāvokli lauksaimniecībā visā Latvijā.

Biedrība “Zemnieku saeima” otrdien, 7. novembrī, vērtēs iespēju aicināt valdību izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā.

“Lauksaimniecībā situācija ir kritiska visā Latvijā un vajadzēja izsludināt ārkārtas situāciju visā valstī, nevis tikai atsevišķās pašvaldībās,” LTV skaidroja Dzelzkalēja-Burmistre.

Viņa norādīja, ka izsludinot ārkārtas situāciju visā Latvijas teritorijā, lauksaimniekiem būs vienkāršāk risināt jautājumus ar kreditoriem, kā arī tas ļautu valstij precīzāk aprēķināt klimatisko apstākļu izraisītos kopējos zaudējumus.

Premjers LTV raidījumā “Rīta panorāma” norādīja, ka ārkārtas situācijas izsludināšana būtu svarīga zemnieku sarunās par noslēgtajām saistībām, tomēr līdzšinējā pieredze rādot, ka sarunas ar bankām ir konstruktīvas.

Vienlaikus viņš solīja, ka valdība būtu gatava iesaistīties šajās sarunās. Par ārkārtas stāvokļa pasludināšanu gan premjers bija skeptisks.

Jau ziņots, ka valdība akceptēja 14,87 miljonu eiro izmaksāšanu Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, kas plūdos cietušajām vairāk nekā 2000 saimniecībām jau ir izmaksāti.

Pēc augusta un septembra spēcīgajām lietavām 29 Latgales, Vidzemes un Sēlijas novados tika izsludināta ārkārtējā situācija. Plūdos bojā aizgāja lielas kultūraugu platības, siens un dravas. Valdība lēma sniegt atbalstu lauksaimniekiem, daļēji kompensējot veiktos ieguldījumus.

Rīkojums paredz kompensācijām novirzīt 14 981 908 eiro. Šī nauda tiks piešķirta: 14 870 323 eiro lauksaimnieku zaudējumu daļējai segšanai, 98 300 eiro Lauku atbalsta dienesta neparedzēto administratīvo izmaksu segšanai, ko radīja plūdos cietušo platību apsekošana un datu apkopošana, un 13 285 eiro SIA “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” papildu administratīvās izmaksas, ko arī radīja cietušo platību apsekošana un datu apkopošana.

Jau ziņots, ka augusta otrajā pusē Latgalē piedzīvotas ilgstošas un stipras lietavas, kas bijušas stiprākās valsts austrumos kopš meteoroloģisko novērojumu sākuma.

Foto: Saeimas kanceleja