Rosina plašāk investēt pensiju līdzekļus

Lai arī atsevišķiem otrā pensiju līmeņa ieguldījumu plāniem pēdējos gados ir bijis negatīvs ienesīgums, kopš shēmas darbības sākuma nevienam plānam nav negatīvs rezultāts, uzsver Labklājības ministrija (LM) savā informatīvajā ziņojumā par valsts fondēto pensiju shēmas darbības izvērtējumu.

Ienesīgums svārstījies robežās no 0,96 līdz 5,32 procentiem, raksta NRA.LV.

Kopumā starp pirmo un otro pensiju līmeni tiek pārdalīti 20 procenti no bruto darba algas – pašlaik 18 procenti paliek pirmajā līmenī, no kura pensijas tiek nodrošinātas pašreizējo pensiju izmaksai, bet divi procenti – otrajam pensiju līmenim. Nākamgad otrajam pensiju līmenim tiks nodrošināti četri procenti no algas, bet 2016. gadā plānots novirzīt sešus procentus.

LM vakar valdības sēdē piedāvāja vairākus priekšlikumus fondētās pensiju shēmas darbības uzlabošanai – tiek rosināta administrēšanas principu pārskatīšana līdzekļu pārvaldītājiem, piesaistot tos darbības rezultātiem. Pašlaik pensiju fonda līdzekļu pārvaldītājs saņem noteiktu procentu administrēšanas izdevumiem, kuri nav atkarīgi no pensiju fonda darbības ienesīguma. Pēc LM domām, tas tomēr būtu jāsasaista. LM rosina arī paplašināt pensiju plānu investēšanas iespējas Latvijas finanšu tirgū. LM valsts sekretāre Ieva Jaunzeme vakar norādīja, ka tā tiktu dota iespēja investēt riska kapitālā, kas būtu labs finanšu avots jauno uzņēmumu attīstībai. Tomēr tad Latvijā ir jābūt projektiem, kuros šo otrā pensiju līmeņa naudu varētu investēt, piemēram, privātie bērnudārzi, slimnīcas, aprūpes centri. Vienā riska kapitālā būs iespēja ieguldīt 10 procentus. Ekonomikas ministrija arī norādījusi, ka šāda riska kapitālā ieguldītā nauda radīs daudz jaunu darba vietu.

Līdz šāgada sākumam valsts fondēto pensiju shēmā bija reģistrēti 1,15 miljoni dalībnieku, no tiem kā obligātie dalībnieki – 670 500. Pensiju līdzekļus pārvalda deviņi privātie līdzekļu pārvaldītāji, piedāvājot 26 ieguldījumu plānus. Gada sākumā Latvijā bija ieguldīti 52,4 procenti no finanšu ieguldījumu apjoma, bet 47,6 procenti – ārvalstīs.