Sabiedrībā satraukumu radījis Salaspils kodolreaktora likvidēšanas jautājums. Šī brīža draudīgajā situācijā, kad kodolreaktorā radioaktīvā ūdens noplūde, iespējams, notikusi arī no otras tvertnes, valdība tā likvidēšanai ir gatava atvēlēt nieka 15 000 eiro.
Kā šorīt intervijā Latvijas radio atklāj Latvijas Universitātes Zinātņu prorektors Indriķis Muižnieks, Salaspils kodolreaktora likvidēšanai nepieciešamai vairāk nekā 5,4 miljoni eiro un pašreizējais valdības piešķirtais finansējums ir šībrīža “glābšanas riņķis” vienam mēnesim.
Muižnieks skaidro, ka Salaspils reaktora teritorijā pēc reaktora darbības apturēšanas atstāti radioaktīvie atkritumi, tai skaitā radioaktīvais ūdens, kurš patlaban glabājas 50 gadu vecās, nedrošās pazemes tvertnēs. Ņemot vērā šos apstākļus, situācija vērtējama kā bīstama.
Par spīti tam, ka teritorija tiek apsargāta, apkārt tai atrodas radioaktivitātes perēkļi, kurus pēc iespējas ātrāk vajadzētu likvidēt, norāda Muižnieks, atzīmējot, ka valdība šo jautājumu risina jau teju desmit gadus.
Kārtējā solījumu atlikšana, šķiet, kļuvusi jau par normu un valdības prioritātēs neietilpst vides un valsts drošības nodrošināšana, lai gan tieši valsts drošība vienmēr akcentēta kā galvenā.
Kā paskaidro LU eksperts, iestājoties Eiropas Savienībā (ES), valdība likvidāciju noteica kā prioritāti, taču patlaban teritorijā nekas nenotiek. Tā vietā valdība katru gadu reaktora uzturēšanai tērē 300 000 eiro.
Komentējot jautājumu par nepieciešamajiem pieciem miljoniem eiro, Muižnieks norāda, ka nauda nebūtu iztērējama vienā gadā un ieguldījums tiktu sniegts trīs gadu garumā, kas šajā situācija būtu daudz izdevīgāk kā pašreizējās valdības izmaksas reaktora uzturēšanai.
Kamēr situācija Salaspils reaktora tuvumā kļūst arvien bīstamāka, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ar priekšlikumiem Salaspils kodolreaktora demontāžas un turpmākās nākotnes jautājumā plāno nākt februāra sākumā.
Jāatgādina, ka darbs pie Salaspils kodolreaktora demontāžas aizsākās 2008.gadā, kad, ar ASV finansiālu atbalstu, izlietotā kodoldegviela tika izvesta uz Krieviju. Noslēdzoties šim procesam, tika plānots veikt reaktora demontāžu. Sākotnēji bija paredzēts, ka demontāža tiks pabeigta piecu gadu laikā. Tomēr ekonomiskās krīzes laikā finansējums šim mērķim netika atrasts.