“Moneyval” rekomendācijas bija plašas, bet ir izvēlētas prioritātes
Saistībā ar neskaidrību ap jauno valdību Eiropas Padomes ekspertu komitejas “Moneyval” naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu rekomendāciju ieviešana var kavēties, šorīt Latvijas Radio intervijā sacīja Kontroles dienesta vadītāja Ilze Znotiņa, vienlaikus piebilstot, ka politiskā griba sakārtot finanšu sektoru ir redzama.
Pasākumu plāns, kuru trešdien, 9. janvārī, izskatīs Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, noteiks, kā Latvija līdz šī gada beigām ieviesīs dzīvē “Moneyval” rekomendācijas.
Viņa atgādināja, ka, lai ieviestu “Moneyval” rekomendācijas laika esot ļoti maz. Mazāk nekā gada laikā Latvijai ir jāparāda, ka saprot naudas atmazgāšanas, terorisma finansēšanas, masu iznīcināšanas līdzekļu finansēšanas riskus, kā arī jādemonstrē atbilstoša rīcība finanšu tirgus dalībnieku uzraudzībā un, ja būs nepieciešams, arī sodīšanā. Pretējā gadījumā valsts var nonākt tā dēvētajā pelēkajā sarakstā, kas nozīmētu lielas neērtības ne tikai baņķieriem
Znotiņa norādīja, ka “Moneyval” rekomendācijas bija plašas, bet ir izvēlētas prioritātes, kas jāizdara līdz gada beigām. Saskaņā ar viņas teikto, plāns ietver vairāk nekā 100 pasākumus, bet divas kritiskākās jomas ir juridisko personu identitātes, patiesā labuma guvēju noteikšana, to, kas stāv aiz šīm juridiskajām personām, jo šajā jomā “bija švaks novērtējums”, un tāpat daudz jāstrādā ar sankciju jautājumiem.
Viņasprāt, tieši “ABLV Bank” paškontrolētā likvidācija spēs demonstrēt finanšu iestāžu uzraugu, kontroles dienestu un tiesībsargājošo institūciju darbu un progresu. “Pagaidām neesam ne tuvu tam līmenim, lai varētu atpūsties. Esam tikai ceļa sākumā un darāmā ir vēl daudz,” piebilda Znotiņa.
Znotiņa arī atzina, ka neskaidrība ar jauno valdību kavē progresu naudas apkarošanas jomā, jo nav skaidrs, kā jaunā valdība turpinās uz to lūkoties, tomēr viņa nešaubās, ka ir politiskā griba sakārtot šo jomu. To esot apliecinājuši gan Valsts prezidents, gan premjera amata kandidāts, kā arī jaunās Saeimas deputāti. “Domāju, ka politiskā griba būs, bet, lai to realizētu, jābūt arī padziļināti informētiem, kāds ir šis process un kādas būs sekas, ja mēs šo procesu veiksmīgi neizpildīsim,” sacīja Znotiņa.
Kā zināms, Eiropas Padomes ekspertu komiteja naudas atmazgāšanas novēršanas pasākumu un terorisma finansēšanas novērtējumam “Moneyval” noteikusi Latvijai pastiprinātu kontroles režīmu.
“Moneyval” ziņojuma par Latviju skaidrots, ka kontroles režīms pastiprināts, jo Latvija saņēmusi zemu vai vidēju novērtējumu pēc vairākiem efektivitātes kritērijiem. Latvijas rīcība atzīta par mazefektīvu divās jomās – patiesā labuma guvēju noteikšanā un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanā.
Foto: F64