autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

Piena karu vērtēs Konkurences padome

Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība (LPCS) vērsīsies Konkurences padomē (KP), lai tā veiktu padziļinātu piena tirgus izpēti. LPCS uzskata, ka piena tirgū valda tirgotāju patvaļa. Savukārt veikalnieki atzīst, ka šobrīd izjūt agresīvu piena pārstrādātāju spiedienu.

«Plašsaziņas līdzekļos izskan melīga informācija par to, ka piena pārstrādes uzņēmumi veicina piena produktu cenu kāpumu, kas pēc būtības neatbilst patiesībai un kā rezultātā tiek maldināti pircēji,» teica LPCS valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks. LPCS Konkurences padomi aicinās, izmantojot savas tiesības, pārbaudīt konkrētus faktus par tirgotāju nepamatotām prasībām pret piena produktu ražotājiem un pieprasīs sniegt atzinumu par iespējamiem konkurenci kropļojošiem faktiem. Konkurences padomes uzmanības lokā piena tirgus nenonāks pirmo reizi. Konkurences padome pagājušā gada nogalē SIA Rimi Latvia piemēroja naudas sodu 62 275 latu apmērā, jo šis uzņēmums pēc KP secinātā ļaunprātīgi izmantojis savu dominējošo stāvokli mazumtirdzniecībā, uzspiežot Valmieras pienam ekonomiski nepamatotus maksājumus par preču atrašanos Supernetto zīmola veikalos. SIA Rimi Latvia šo lēmumu pārsūdzēja. Savukārt līdzīgu lietu saistībā ar Rīgas piensaimnieku KP pērn izbeidza faktu trūkuma dēļ, jo «Rīgas piensaimnieks liedza iestādei iespēju pilnvērtīgi izvērtēt lietas faktiskos apstākļus», raksta NRA.LV.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis Neatkarīgajai atzina, ka tirgotāji šobrīd izjūt agresīvu piena pārstrādātāju spiedienu. «Ja piena produktu ražotāji būtu vienīgie, kas šobrīd ir paziņojuši par produkcijas cenu kāpumu, situācija nebūtu tik saasināta. Taču par cenu kāpumu ir paziņojuši praktiski visi piena pārstrādātāji un daudzu citu produktu ražotāji. Protams, piena produkti ir sensitīvākie, apjoma ziņā lielākā produktu grupa, un tāpēc arī tam ir lielāka uzmanība un publicitāte,» sacīja N. Krūzītis. «Sarunās starp ražotājiem un tirgotājiem viena puse cīnās par to, lai pārdotu savu produkciju pēc iespējas dārgāk, otra puse – lai to nopirktu pēc iespējas lētāk. Katrai pusei ir savas komerciālās intereses, un tas ir normāls process, uz ko vajadzētu skatīties objektīvi, tajā skaitā uz ražotāju publiskajiem izteikumiem. Šajā gadījumā tas ir viens no ražotāju sarunu vešanas sadaļas elementiem. Taču nedrīkst aizmirst pircēju intereses – ražotāji nerēķinās, ka pircēji viņu produkciju vienkārši nevarēs atļauties.»

Neatkarīgā jau rakstīja, ka kopš gada sākuma piena produktu cenas paaugstinājuši daudzi piegādātāji un cenu pieaugumu sekmēja arī PVN palielināšana. Mazumtirgotāja Rimi Latvia veikalu tīklos iepirkuma cenu pieaugums visvairāk skāris piena produktu grupu – janvārī tirgotājs saņēmis pieprasījumus palielināt cenas 130 produktiem, februārī – vēl 150. «Ja pagājušajā gadā cenas paaugstināja daļa no piena produktu ražotājiem, tad šogad sākumā to darījuši faktiski visi piena produktu piegādātāji,» Neatkarīgajai uzsvēra Rimi Latvia mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Eniņa. Par nepieciešamību pacelt 48 piena produktu cenas mazumtirdzniecības uzņēmumu Maxima Latvija arī brīdinājuši pieci piena pārstrādes uzņēmumi. Divi no šiem uzņēmumiem plāno paaugstināt savu izstrādājumu cenas 5 līdz 6 procentu robežās, divi – 5 līdz 10 procentu robežās un viens piena uzņēmums – par 14 procentiem.

Autors: Ilze Šteinfelde / NRA.lv

Pievienot komentāru