Plūdi nodarījuši būtiskus postījumus arī meliorācijas sistēmām
Pagājušajā nedēļā lielo lietavu dēļ daudzas upes Latgalē un Vidzemē izgāja no krastiem, appludinot plašas platības un nodarot vērā ņemamu postījumus ne tikai lauksaimniekiem un transporta infrastruktūrai, bet arī valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmām, informē Zemkopības ministrija.
Valsts nozīmes meliorācijas sistēmām plūdos nodarīti postījumi kopumā trīspadsmit novados – Līvanu novadā cietis Ošas 1. poldera aizsargdambis D-1 un bojāta 31 valsts nozīmes ūdensnoteka (Daugavpils novadā Longa, Osinovka, Marjanovka, Līksna; Kārsavas novadā Puškinevas grāvis, Solas-Ruskulovas, N-2 (133), Červonka, Šņitkas strauts, Ījovkas strauts; Riebiņu novadā Lecija, Zviergža; Rēzeknes novadā Geikinu strauts, Liska, Tarasīne, Iča, Piveļu grāvis, Sūļupe; Ludzas novadā Aunejas strauts; Preiļu novadā Nr.40, Preiļupe; Riebiņu novadā Dzilna; Kārsavas novadā Strodu strauts; Alūksnes novadā Bērzupīte; Baltinavas novadā Kaņepe, Zvaiga; Viļakas novadā Vjada, Krākupe; Balvu novadā Paukle, Skujatne; Rugāju novadā Saipīte), kā arī izskalotas vairāk nekā 30 caurtekas, bojāti nogāžu stiprinājumi, iztekas, gultnē izveidojušies sanesumi un piesērējums.
SIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” (ZMNĪ) turpina apsekot meliorācijas infrastruktūru, lai apzinātu visus plūdu nodarītos postījumus un zaudējumus. Valsts nozīmes ūdensnotekām un hidrobūvēm plūdu radīto bojājumu novēršanai nepieciešamās izmaksas jau patlaban pārsniedz 0,5 miljonus eiro, tāpēc Zemkopības ministrija sadarbībā ar ZMNĪ, kam ir deleģēta valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu pārvaldība, līdz 2017. gada 15. septembrim iesniegs Ministru kabinetā ierosinājumu par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” plūdu bojātās meliorācijas infrastruktūras remontdarbu veikšanai.
Ziņots, ka lietavu un plūdu radīto seku dēļ valdība izsludinājusi ārkārtēju situāciju 27 novados Latgalē un Vidzemē.
Ārkārtējā situācija izsludināta Aglonas, Baltinavas, Balvu, Ciblas, Dagdas, Daugavpils, Ilūkstes, Kārsavas, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Preiļu, Rēzeknes, Riebiņu, Rugāju, Vārkavas, Viļakas, Viļānu, Zilupes, Alūksnes, Jēkabpils, Madonas, Lubānas, Gulbenes, Cesvaines Varakļānu un Krustpils novados.
Ārkārtējā situācija šajos novados izsludināta no 2017. gada 29. augusta līdz 2017. gada 30. novembrim. Kā atbildīgā institūcija par darbību koordināciju ārkārtējās situācijas laikā noteikta Zemkopības ministrija.
Foto: paulbr75/https://pixabay.com/en/users/paulbr75-2938186/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/