Premjeru neapmierināja Krieviņa darbs KNAB priekšnieka atlasē, vēsta raidījums
Pēc TV3 raidījuma “Nekā personīga” rīcībā esošās informācijas, Valsts kancelejas vadītājs vienošanos par aiziešanu parakstīja pirmdienas rītā, kad bija atgriezies no divu nedēļu atvaļinājuma. Viņu premjers Kučinskis izsauca uz sarunu, kur Krieviņu jau sagaidīja priekšā nolikta vienošanās un noruna, ka šķiršanās iemesli sabiedrībai atklāti netiks. Nesekoja ne kopīgs paziņojums, ne pateicība par darbu, ne ierastās pieklājības frāzes, kā šādās reizēs mēdz būt.
Neilgi pirms došanās atvaļinājumā Mārtiņš Krieviņš saņēma piedāvājumu kļūt par Saeimas ģenerālsekretāru. Šādu piedāvājumu viņam izteica Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Krieviņš apņēmies apdomāt šo priekšlikumu. Iespējams, tas kļuvis zināms premjeram Kučinskim. Taču tas drīzāk bijis iegansts un nevis iemesls abiem kopā vairs nestrādāt. Krieviņš nekomentē notikušo, īsā sarakstē aicinot viedokli prasīt premjeram, kā notikušā iniciatoram
Šonedēļ sākts meklēt Krieviņa pēcteci – kandidātu vidū arī Tieslietu ministrijas valsts sekretārs, kurš atteicies no piedāvājuma. Notikušais pārsteidzis uzņēmēju organizācijas, kas pozitīvi vērtēja gan Krieviņa sākto birokrātijas mazināšanu valsts pārvaldē, gan iecerēto algu palielināšanu ierēdņiem.
LRTK priekšsēdētājs Jānis Endziņš norāda, ka lēmums viņu pārsteidza, jo šķita, ka darbs iet pozitīvi uz priekšu, un tas bija tāds negaidīts paziņojums. “Es domāju, ka Krieviņa kungs bija pietiekami profesionāls. Tas, ko mēs redzējām līdz šim, kā arī aizsāktās reformas valsts pārvaldē. Tās izskatījās ļoti cerīgi un atbilda tiem uzskatiem un tam redzējumam, kāds ir LRTK attiecībā uz reformām valsts pārvaldē. Man grūti pateikt, kas tur bija noticis iekšienē un kāpēc ir situācija tāda, kāda tā ir. Mums ir tikpat laba sadarbība ar premjeru, Kučinska kungu, un es ceru, ka viņš atradīs jaunu, labu vadītāju.”
Versija Nr. – KNAB priekšnieka konkurss
Par Valsts kancelejas vadītāju Krieviņš kļuva 2015. gada augustā, vēl “Vienotības” premjeres Laimdotas Straujumas laikā. Pēc stāšanās amatā par vienu no saviem uzdevumiem Krieviņš minēja spēcīgas komandas izveidi. Drīz pēc tam amatus kancelejā atstāja Laine Kučinska, Komunikācijas departamenta direktore, pašreizējā premjera dzīvesbiedre un kancelejas direktora vietniece Eva Upīte.
Nomainoties premjeriem, Upīte atgriezās valdības mājā un kļuva par Kučinska padomnieci juridiskajos jautājumos. Premjera birojā pēc ZZS aicinājuma sāka strādāt arī ārštata padomnieks, advokāts Māris Grudulis. Viņa vārds plaši izskanēja kā patiesais autors grozījumiem likumā, kas būtiski ierobežoja tiesībsargājošo iestāžu iespējas konfiscēt noziedzīgi iegūtus līdzekļus. Grozījumus neizsludināja, bet izskanēja, ka ZZS tos virzīja Ventspils mēra Aivara Lemberga interesēs. Vēlāk advokāts Grudulis bija viens no advokātiem, kurš pārstāvēja Lembergu tiesvedībā pret reģionālo lietu ministriju par viņa atstādināšanu.
Rudenī, sākoties KNAB priekšnieka konkursam, Ventspils mērs Lembergs neslēpa savas simpātijas KNAB priekšniekam Jaroslavam Streļčenokam, kurš pieteicās konkursam, lai amatā paliktu vēl vienu termiņu. Pēc tam, kad kļuva skaidrs, ka uz otru kārtu netiek virzīts neviens kandidāts, Krieviņš, kurš vadīja konkursa komisiju, izpelnījās asu Lemberga kritiku.
Savu nepatiku, ka konkurss noslēdzies bez rezultāta, neslēpa arī premjers. Nekā personīga zināms, ka Krieviņš premjera birojam bija spiests sniegt skaidrojumu, vai konkursa procedūrā nav bijuši kādi pārkāpumi.
Tāpat par neveiksmīgiem nosaukti Krieviņa vadībā sagatavotie grozījumi KNAB amatpersonu izdienas pensiju likumā. Tie noteica, ka uz izdienas pensiju varēs pretendēt arī tāds, kurš nenostrādās pilnu termiņu – 5 gadus. Tomēr priekšlikums netika tālāk par ZZS vadīto Saeimas komisiju.
Versija Nr. 2 – valsts stratēģija gāzes jautājumos
Mārtiņa Krieviņa priekšgājēja Elita Dreimane zaudēja pielaidi valsts noslēpumam un neilgi pēc amata atstāšanas sāka darbu Aigara Kalvīša vadītajā “Latvijas Gāzē”. Viņa pie valdības galda bija ilgus gadus spriedusi par valsts stratēģiju attiecībā pret monopolistu, bet tagad izmanto savas zināšanas, lai sniegtu juridiskos padomus “Latvijas Gāzes” valdei.
Nekā personīga zināms, ka nesen darbu ar “Latvijas Gāzi” saistītajā uzņēmumā ”Conexus Baltic Grid” sākusi vēl viena Dreimanes kādreizējā kolēģe – Valsts kancelejas Juridiskā departamenta direktora vietniece Solveiga Līce. Viņa darbu valsts labā atstāja pēc pašas vēlēšanās šā gada 6. janvārī un patlaban ir ”Conexus Baltic Grid” Juridiskās daļas vadītāja vietniece, Nekā personīga apstiprināja uzņēmumā.
Tieši patlaban ir sākušās valsts sarunas par Inčukalna gāzes krātuves iegādi, kas ir ”Conexus Baltic Grid” bilancē. Līdz gada beigām jāmainās krātuves un maģistrālo cauruļvadu īpašniekiem, bet pagaidām tie pieder vieniem un tiem pašiem akcionāriem. Valsts vēl nav izlēmusi, vai vispār pirkt krātuvi, vai kļūt par daļēju īpašnieci. Pagājušajā nedēļā kļuva zināms, ka “Conexus Baltic Grid” ierosina sadalīt krātuves uzturēšanas izmaksas uz visiem patērētājiem, līdzīgi kā obligātā iepirkuma komponenti elektroenerģijas jomā, neatkarīgi no tā, vai tie izmanto krātuvi vai ne. Šie un citi ar gāzi saistīti jautājumi tiks apspriesti valdībā, bet vēl pirms tam juridiskais atbalsts tiks prasīts Valsts kancelejai.
Līdz šim augstākā pielaide valsts noslēpumam, kāda nepieciešama šādu jautājumu izlemšanai, bija Krieviņam un Inesei Gailītei, kura ir pagaidu kancelejas vadītāja. Tāda bija arī Līcei, kura tagad strādā pretējā pusē. Tas nozīmē, ka juridisku atzinumu sniegšanai, kas prasītu augstākā līmeņa pielaidi darbam ar valsts noslēpumu, tagad kancelejā atbilst tikai viens cilvēks. Premjers Kučinskis apgalvo, ka stratēģiju šajos jautājumos uzticējis ekonomikas ministrijai un Valsts kancelejai nav deleģēti nekādi jautājumi, kas ir saistībā ar gāzi.
Foto: Valsts kanceleja