Slepenība liedz sākt kriminālprocesu mežu privatizēšanas lietā

Lai arī premjers Valdis Dombrovskis vairākkārt publiski norādīja, ka dokumenti par Latvijas valsts mežu privatizāciju ir falsifikācija, tiesībsargi nesteidz uzsākt kriminālprocesu, lai noskaidrotu, vai šeit nav saskatāms iespējams noziedzīgs nodarījums.

Ģenerālprokuratūra un Drošības policija līdzīgi norāda, ka to rīcībā neesot konkrētu iesniegumu par nodarīto noziedzīgo darbību, nedz arī dokumentu un citu faktu.

Tā kā Eiropas Komisijas (EK) Konkurences ģenerāldirektorāta interneta mājaslapu joprojām rotā dokuments Par atbalstu “Latvijas valsts meži” privatizēšanā, bet jebkura cita informācija šajā jautājumā joprojām atrodas aiz slepenības zīmoga, savukārt premjers ar preses sekretāres Līgas Krapānes starpniecību divas reizes ir uzsvēris, ka tā ir falsifikācija, rodas pamatotas aizdomas par noziedzīgām darbībām, lai viltotu Latvijas valstij svarīgus dokumentus.

Cita iespēja ir vēl skarbāka: noziedzīgo darbību mērķis ir prettiesiskā ceļā privatizēt nenovērtējamu Latvijas valsts nacionālos bagātību – mežus.
EK Konkurences ģenerāldirektorāts Neatkarīgajai iepriekš apstiprināja, ka tāds dokuments patiesām eksistē, taču sīkākus komentārus par to neesot iespējams sniegt, jo Latvijas puse lūgusi lietu noslepenot.

No tā var secināt, ka iespējamā dokumenta falsifikācija notikusi tieši Eiropas sirdī – Briselē. Arī Zemkopības ministrijas amatpersona Neatkarīgajai apgalvoja, ka dokumentā vārds “privatizēšana” ieviesies EK tulka kļūdas dēļ. Latvijas Krimināllikuma 275. pants paredz brīvības atņemšanu uz diviem gadiem “par dokumenta, kas piešķir tiesības vai atbrīvo no pienākumiem, zīmoga vai spiedoga viltošanu”.

Uzsākot kriminālprocesu par noziedzīgā nodarījuma faktu, rastos likumīga iespēja veikt gan sevišķos pasākumus, piemēram, izsekot vai noklausīties amatpersonu telefona sarunas, gan arī piesaistīt ārvalstu palīdzību.
Ģenerālprokuratūrai pēdējo desmit gadu laikā uzkrāta pamatīga pieredze tiesiskās palīdzības lūgumu izsūtīšanā ārvalstīm, kā arī dienesta noziegumu izmeklēšanā. Šī pieredze būtu lieti noderīga, lai atmaskotu iespējamo Briselē veikto noziedzīgo nodarījumu.

Tādēļ NRA.lv Ģenerālprokuratūrai vaicāja, vai, balstoties uz izskanējušām ziņām par valsts akciju sabiedrības Latvijas valsts meži privatizāciju un premjera apgalvojumiem par dokumentu falsifikāciju, nebūtu lietderīgi uzsākt kriminālprocesu par Krimināllikuma 275. pantā minētā noziedzīgā nodarījuma faktu?

No Ģenerālprokuratūras preses sekretāra Andreja Vaska tika saņemta atbilde: “Uz šo brīdi Prokuratūras rīcībā nav konkrētas informācijas vai iesnieguma par Eiropas Komisijas dokumentu ar nosaukumu Par atbalstu “Latvijas valsts meži” privatizēšanā esamību vai iespējamu tā viltojumu, līdz ar to nav pamata risināt jautājumu par pārbaudes veikšanu, lai lemtu jautājumu par kriminālprocesa uzsākšanu.”

Premjers pagājušonedēļ arī vairākkārt uzsvēra, ka nekāda lielo uzņēmumu privatizācija nav paredzēta un Latvijas valsts meži, tāpat kā Latvenergo, Latvijas pasts, Starptautiskā lidosta “Rīga”, Latvijas dzelzceļš, Latvijas gaisa satiksme, ir neprivatizējamo uzņēmumu sarakstā. Tātad, ja kāds plāno pretlikumīgu Latvijas valsts mežu privatizāciju, tad tas uzskatāms par valsts ekonomisko drošību apdraudošu kaitniecību. Krimināllikuma 89. pants paredz, ka “par darbību vai bezdarbību, kas vērsta uz finanšu sistēmas, rūpniecības, transporta, lauksaimniecības, tirdzniecības vai citu tautsaimniecības nozaru, kā arī iestāžu vai organizāciju graušanu nolūkā kaitēt Latvijas Republikai, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz divpadsmit gadiem, konfiscējot mantu”.

Nacionālās drošības likumā norādīts, ka prognozēt un novērst “valsts un sabiedrības drošības, kā arī tautsaimniecības apdraudējumus” ir Drošības policijas uzdevums.

Tā kā pretlikumīgu privatizāciju var uzskatīt par tautsaimniecības apdraudējumu, Neatkarīgā kompetentajai iestādei vaicāja, vai, balstoties uz izskanējušām ziņām par Latvijas valsts mežu privatizāciju un premjera apgalvojumu, nebūtu lietderīgi sākt kriminālprocesu par noziedzīgā nodarījuma faktu?

Drošības policijas priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa skaidroja: “Drošības policija nekomentēs šo jautājumu, jo Drošības policijas rīcībā nav minēto dokumentu.

Autors: Ritums Rozenbergs, Uldis Dreiblats / NRA.lv