Valdība ekonomikas attīstību sola, bet gausu

Valdības apstiprināto rīcības plānu, kura tapšanā ministriju darbs reizi pat tika atmests atpakaļ kā nederīgs, ar dažām iebildēm par aktuālajai situācijai valstī atbilstošu un gana labu esam atzīst pat bieži valdības darbu kritizējošā Vienotība. Atliekot cerēt, ka Ministru kabinets tam sekos, bet premjerministra iecere divreiz gadā vērtēt ministru paveikto netiks aizmirsta. Diemžēl būtiskus rezultātus valdība sola sasniegt tikai tad, kad to būs nomainījuši politiķi no nākamā Saeimas sasaukuma, raksta NRA.lv.

Vienotības valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa norāda, ka atšķirībā no sākotnējā uzmetuma, apstiprinātajā rīcības plānā kā viena no prioritātēm atzīta aizsardzība, kas premjerministra amatu zaudējušajai partijai ir viens no svarīgākajiem punktiem. Apsveicama esot arī vēlme stiprināt tautsaimniecību, taču vērienīgajiem plāniem varot pietrūkt līdzekļu. Gluži kā atvainojoties par neveiksmi, pēc plāna pieņemšanas premjerministrs Māris Kučinskis uzsvēris, ka tieši drošība ir plāna centrs, jo bez tās pārējos tā punktus nebūšot iespējams realizēt.

Sen vajadzēja

Vienotībai gan nepatīk, ka plāns izvērties par ļoti apjomīgu dokumentu un tajā parādījušies ar rezultātu neizmērāmi uzdevumi, piemēram, laulību skaita palielināšanās veicināšana. Plāns gan balstīts valdības deklarācijā, kurā, izdabājot kašķīgajiem koalīcijas partneriem, premjerministrs Māris Kučinskis bija spiests iekļaut vairāk nekā simt punktus.

Kā apsveicamu S. Āboltiņa atzīmē arī premjera iniciatīvu divas reizes gadā vērtēt ministru veikumu. Viņa ir pārliecināta, ka šāds instruments bija nepieciešams jau sen. Arī ministrus deleģējošajām partijām vajadzētu pievērst lielāku uzmanību viņu darbam un nepieciešamības gadījumā veikt korekcijas.

Kā jau partijas biedram pienākas, arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis neņēmās kritizēt valdības darbu, jo uzskata, ka pēc smagajām sarunām ministri turpmākajam darbam ielikuši labu pamatu. Politiķis atzīst, ka visas vēlmes un ieceres rīcības plānā nav iekļautas, taču tas saistīts ar valstij pieejamajiem līdzekļiem. «Tas ir būtiski, ka nav iekļauti nepārdomāti solījumi, kuru realizācijai nepietiktu līdzekļu,» saka A. Brigmanis. To, ka rīcības plāna ambīcijas pamatīgi ierobežo pieejamie līdzekļi, uzsvēris arī premjers.

Par ministriem neuztraucas

Jautāts, kā viņš vērtē premjera ieceri divreiz gadā uz paklāja saukt ministrus, politiķis attrauca, ka «atskaite ir laba lieta». Viņu nesatrauktu arī tas, ja kāda ministra darbu premjers novērtētu tik zemu, ka aicinātu ministru deleģējušo partiju meklēt jaunu kandidātu.

«Manā praksē jau ir sajucis, cik to ministru ir bijis, ja kāds zaudēs amatu, tas nekādu lomu nespēlēs,» saka ZZS frakcijas līderis.

Nule kā apstiprinātajā rīcības plānā ir detalizēti aprakstīti valdības deklarācijas sadaļās definētie uzdevumi un katram no tiem ir noteikts, ar kādiem pasākumiem šis uzdevums tiks īstenots, kādi rezultāti ir sagaidāmi, kas ir atbildīgās institūcijas un kāds ir izpildes termiņš.

Viens no ambiciozākajiem uzdevumiem M. Kučinska valdībai, uz kuru norādīja arī S. Āboltiņa, ir nodrošināt sabalansētu iekšzemes kopprodukta pieaugumu 5% robežās ik gadu, sākot no 2018. gada, kad notiks 13. Saeimas vēlēšanas. Gan jāatgādina, ka šīs pašas partijas līdzīgu kopprodukta pieaugumu solīja arī 2014. gadā, tikai rezultātam redzamam vajadzēja būt jau šogad.

Disciplīnu ievēros

Par spīti dažādām spekulācijām, ka, piemēram, veselības aprūpes nozari varētu stutēt uz budžeta deficīta rēķina, M. Kučinska valdība turpmākajos gados apņēmusies ievērot budžeta disciplīnu. Finanšu ministrija arī ir enerģijas pilna, lai sakārtotu nodokļu politiku.

Autovadītājiem un uzņēmējiem, kuru biznesa veiksme ir atkarīga no ceļu infrastruktūras, patīkams ir solījums par ceļu infrastruktūras sakārtošanu un stabila, prognozējama ceļu infrastruktūras finansējuma modeļa izstrāde.

Tāpat dokumentā ir pausta apņemšanās turpmākajos gados veikt visu veidu pensiju indeksāciju lielākā apmērā. Valdība iecerējusi pensijas turpmāk indeksēt, ņemot vērā lielāku daļu no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas pieauguma. Tāpat valdība vērtēs iespēju valsts vecuma pensiju indeksācijā ņemt vērā arī kopējo valsts sociālās apdrošināšanas jeb darba stāžu un priekšlaicīgas pensionēšanās iespējas visiem daudzbērnu vecākiem.

Jānis Lasmanis

Foto: Valsts kanceleja