autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

Veic sociālās iemaksas lielākam darba stāžam

2

Par 17,4 procentiem strādājošo nav veiktas sociālās iemaksas vai tās veiktas daļēji, liecina Labklājības ministrijas dati, kuri apkopoti, lai izvērtētu faktiski veikto sociālās apdrošināšanas iemaksu ietekmi uz cilvēku sociālo nodrošinājumu un tieši uz pensiju apdrošināšanu.

Lielākajai daļai no šiem iedzīvotājiem sociālās iemaksas veiktas nepilnā apmērā, un salīdzinoši neliela grupa ir strādājošo, par kuriem sociālās iemaksas nav veiktas un nav pat reģistrētas, – nepilns viens procents.

Sociālie parādi

Saskaņā ar nodokļu maksātāju iesniegtajiem pārskatiem 2015. gada pirmajā pusgadā aprēķinātas (vai deklarētas) sociālās iemaksas 1,148 miljardu eiro apmērā, bet faktiski veiktas sociālās iemaksas 1,129 miljardu eiro apmērā jeb 98 procenti. Pēc darba devēju ziņojumiem par sociālajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli, šā gada piecos mēnešos nodarbināto ienākumi, salīdzinot ar attiecīgo iepriekšējo periodu, palielinājušies par 6,8 procentiem. Šā gada jūlijā kopējais sociālo iemaksu parāds bija 186,3 miljoni eiro, par reāli piedzenamu tiek uzskatīti gan tikai 17 procenti no šī parāda jeb 31,9 miljoni eiro.

NRA.lv norāda, ka līdz 2001. gadam persona varēja būt strādājoša, bet, ja darba devējs neveica reālas sociālās iemaksas, cilvēks netika uzskatīts par sociāli apdrošinātu. Taču no 2001. gada atbilstoši Satversmes tiesas spriedumam persona ir sociāli apdrošināta, sākot ar dienu, kad tā ieguvusi darba ņēmēja statusu, neatkarīgi no tā, vai faktiski ir veiktas sociālās iemaksas. Tas nozīmē, ka sociālās apdrošināšanas pakalpojumi personām tiek piešķirti, ņemot vērā reģistrēto informāciju par personas darba ienākumiem, bet VID uzdevums ir piedzīt sociālās iemaksas.

Par 17% maksā daļēji

Labklājības ministrijas (LM) dati liecina, ka laikā no 2011. gada janvāra līdz 2015. gada martam kopējā faktiski veikto sociālo iemaksu summa pensiju apdrošināšanai bija 99,1 procents. Sadalījumā pa vecuma grupām nav novērojamas krasas atšķirības starp aprēķinātajām un faktiski veiktajām. Taču, veicot analīzi, speciālisti secinājuši, ka par 974 000 cilvēku jeb 82,6 procentiem sociālās iemaksas veiktas pilnā apmērā, bet par 14 800 personām jeb 1,2 procentiem aprēķinātās un faktiski veiktās sociālās iemaksas ir bijušas 0,00 eiro, kas saistīts ar maternitātes vai slimības pabalsta saņemšanu vai arī atrašanos bezalgas atvaļinājumā, norāda LM. Par 186 400 strādājošajiem jeb 15,8 procentiem sociālās iemaksas veiktas nepilnā apmērā, bet par 4400 cilvēkiem jeb 0,4 procentiem sociālās iemaksas nav veiktas. Visaugstākā riska grupa saistībā ar piešķiramo pensijas apmēru ir strādājošie, kas vecāki par 50 gadiem, par kuriem sociālās iemaksas veiktas nepilnā apmērā vai nav veiktas, bet kuriem ir tiesības doties pensijā pēc atvieglotiem noteikumiem.

Vēlas lielāku stāžu

Līdz šā gada jūnija beigām 46 personas ir pieprasījušas paziņojumu par darba devēja aprēķinātajām, bet faktiski neveiktajām sociālajām iemaksām, no tām 39 cilvēki paši ir veikuši sociālās iemaksas pensiju apdrošināšanai (iemaksātās summas ir robežās no 11 līdz 1800 eiro), bet septiņi cilvēki ir pieprasījuši paziņojumu, taču paši sociālās iemaksas pensiju apdrošināšanai nav veikuši. Par šīm personām nesamaksātās summas paziņojumu sagatavošanas brīdī bija robežās no 250 līdz 2900 eiro. Analizējot gadījumus, kad personas pašas veikušas sociālās iemaksas, LM secina, ka lielākoties tie ir gadījumi, ja apdrošināšanas stāžs nesasniedz 30 gadus. Tas ir izskaidrojams ar pensiju likumu, jo, pieprasot vecuma pensiju, personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, bet kuru ienākumi nav bijuši vai bijuši zemāki nekā vidēji valstī no 1996. līdz 1999. gadam, aprēķinot vecuma pensiju, tiek izmantota nevis individuālā apdrošināšanas iemaksu alga, bet gan vidējā alga valstī. Līdz ar to aprēķinātais vecuma pensijas apmērs ir lielāks. 30 gadu darba stāžs dod tiesības pieprasīt vecuma pensiju priekšlaikus, tas ir, divus gadus pirms īstā pensionēšanās vecuma sasniegšanas. Piemēram, ja darba stāžs ir 29 gadi, deviņi mēneši un desmit dienas, pensijas apmērs tiek aprēķināts 83,23 eiro, bet ar stāžu 30 gadi, viens mēnesis un desmit dienas pensijas apmērs tiek aprēķināts 156,48 eiro apmērā.

Inga Paparde

Pievienot komentāru