Gājējiem jāpārskata staigāšanas tradīcijas
Lai gan pilsētās ir ietves, pa kurām pārvietoties, un cilvēki šķietami ir drošībā, tieši apdzīvotās vietās tiek reģistrēts lielākais negadījumu skaits ar uzbraukumu gājējiem. Un četru joslu zebras ir tas bīstamākais slazds. Viena mašīna palaiž, tikmēr otra brauc garām.
Rīgā bīstamās gājēju pārejas pakāpeniski tiek pārveidotas. Vai nu aprīkotas ar luksoforiem, vai arī ielas platums ar atstarojošiem stabiņiem tiek sašaurināts no divām joslām katrā virzienā uz vienu. Taču gājēji un autovadītāji mēdz nesaprasties arī ārpus šīm tradicionālajām konfliktu zonām. Klasisks skats gadu no gada vērojams pie Centrāltirgus, kur tantes, apkrāvušās ar iepirkumu saiņiem, rāpjas pāri ielu sadalošajai barjerai, lai tikai nevajadzētu steberēt uz tuneli. Komplektā ar rudens tumsību un nespodro apgaismojumu, sekas mēdz būt ļoti sāpīgas.
NRA.lv raksta, ka ceļu satiksmes drošības statistika liecina, ka caurmērā bojāgājušo un cietušo skaita ziņā Latvija pakāpeniski atkāpjas no līderpozīcijām uz Eiropas vidējiem rādītājiem. Taču ievainoto gājēju skaits procentuāli joprojām ir starp augstākajiem. Ap 30% cietušo. Tikmēr Skandināvijā, kā stāsta CSDD pārstāvis Jānis Aizpors, no cietušo skaita tikai ap pieciem līdz sešiem procentiem ir gājēji. Šo slikto rādītāju dēļ ikrudens drošības kampaņa šogad tiek fokusēta uz gājējiem, turklāt tieši pilsētniekiem, jo no visiem satiksmes negadījumiem, kuros cieš gājēji, teju 90% notiek apdzīvotās vietās. Subjektīvi liekas, ka ārpus pilsētām situācija pakāpeniski uzlabojas. Vairāk cilvēku atstarojošās vestēs, vairāk lukturīšu rokās. Protams, ja kāds tumsā iet pa ceļa nomali vai iztenterē uz ceļa un viņam uzbrauc mašīna, sekas vairākumā gadījumu ir letālas. Pilsētā izdzīvošanas iespējas lielākas, taču desmitā daļa ievainoto ir smagi cietuši. Šie skaitļi rāda, ka uzvedības paradumi jāmaina visiem satiksmes dalībniekiem. Īpaši jau, iestājoties tumšajam gadalaikam. Autovadītājiem jāpārtrauc blenzt telefonos un jāskatās uz ceļu, bet gājējiem jāpacenšas rīkoties prognozējamāk, jo arī no tā atkarīgas viņu izdzīvošanas iespējas pilsētas ielās.
CSDD jaunajai kampaņai Redzi – paredzi! veikta autovadīšanas ekspertu aptauja par gājēju nelāgajiem paradumiem satiksmē. Profesionāli taksometru vadītāji, preču piegādātāji, kurjeri un autoskolu instruktori dalās pieredzē, kādi apstākļi liecina par potenciāli bīstamām situācijām. Viņu novērojumi ir šādi: satiksmei bīstams ir gājējs, kurš klausās austiņās mūziku – viņš ir izslēdzis vienu no savām maņām, daļēji novērsis uzmanību no ceļa un nedzird briesmas, ja tādas tuvojas. Sabiedriskā transporta pieturvietu tuvumā gājēji, pamanot sava transporta tuvošanos, mēdz mainīt iešanas virzienu vai pat strauji šķērsot ielu. Sastrēgumu laikā gājēji mēdz pēkšņi starp automašīnām iziet uz braucamās daļas, tumšā laikā viņus grūti pamanīt pretimbraucošo auto gaismu dēļ. Tirgu, iepirkšanās centru un kultūras iestāžu tuvumā gājēji var pēkšņi doties pretējā virzienā vai nepamanīt tuvojošos auto, jo, nesot iepirkumu maisiņus vai domājot par citām lietām, uzmanība ceļam tiek pievērsta mazāk.
Gājēji mēdz pārsteidzīgi iziet uz braucamās daļas, nerēķinoties ar bremzēšanas ceļa garumu, īpaši aktuāla šī problēma ir rudenī un ziemā, kad ielas ir slidenas. Vadītājiem jāuzmanās krustojumos, kur satiksmi regulē luksofori, jo steidzīgākie gājēji šķērso ielu arī tad, kad zaļais signāls vēl nav iededzies vai ir nupat izdzisis. Tumšās un ēnainās ielās braucējam jāizvērtē katra pamanītā kustība, jo tumšas krāsas apģērbā bez atstarotājiem gājēji ir grūti pamanāmi pat apgaismotā ielā. Kad uzsnigs sniegs, situācija kļūs labāka. Tumšie gājēju silueti uz gaišā fona izcelsies. Bet pagaidām acis, kā mēdz teikt, jātur pirkstos – gan šoferiem, gan gājējiem.
Imants Vīksne
Foto: Shutterstock