Īslaicīga bezdarba gadījumā katrs trešais iedzīvotājs nespētu samaksāt tekošos rēķinus
Katram trešajam Latvijas iedzīvotājam (27%) būtu grūtības segt savus ikmēneša maksājumus, ja pēkšņi, piemēram, īslaicīga bezdarba vai slimības gadījumā, samazinātos ienākumi, liecina Swedbank apdrošināšanas veiktā aptauja*. Vēl piektdaļa (23%) spētu nomaksāt tikai daļu rēķinu, savukārt 42% “savilktu jostu” un veiktu maksājumus, tomēr tas ievērojami ietekmētu dzīves kvalitāti. Tikai 7% iedzīvotāju negaidītu dzīves pavērsienu gadījumā neizjustu nekādas finansiālas problēmas.
Kopumā, pēkšņi samazinoties ienākumiem, iedzīvotāji visbiežāk (49%) rēķinātos ar savu tuvinieku atbalstu un paļautos, ka viņi veiktu steidzamākos maksājumus. Ievērojami retāk cilvēki raudzītos pēc valsts vai pašvaldību atbalsta (27%), aizņemtos naudu no draugiem (26%) vai izmantotu savus uzkrājumus, ar kuriem pieteiktu vismaz trīs mēnešiem (24%).
Interesanti, ka daļēju rēķinu apmaksu iedzīvotāji arī veiktu galvenokārt ar tuvinieku atbalstu (56%) vai aizņemoties naudu no radiem vai draugiem (34%). Savukārt tie iedzīvotāji, kuri, pēkšņi samazinoties ienākumiem, pilnībā nespētu norēķināties par regulārajiem maksājumiem, paļaujas uz valsts vai pašvaldību atbalstu (32%). Pētījuma rezultāti uzrāda arī satraucošu tendenci – tie iedzīvotāji, kuriem šobrīd jau ir vairākas kredītsaistības, samazinoties ienākumiem, piemēram, īslaicīgas darba nespējas gadījumā, maksājumu segšanai apsvērtu iespēju aizņemties naudu pie “ātrajiem kredītdēvējiem”. Šādu stratēģiju īstenotu 21% iedzīvotāju, kam ir vairākas kredītsaistības, pretstatā 3%, kas uzņēmušies vienas kredītsaistības, un 2% iedzīvotāju, kam nav nekādu kredītsaistību.
“Ikdienā mēs reti aizdomājamies, kā rīkosimies, ja pēkšņi paliksim bez darba un regulāriem ikmēneša ienākumiem. Kā liecina aptauja, nodrošinājies pret šādiem pavērsieniem ir vien retais. Drošības sajūtu šādos gadījumos, protams, sniedz uzkrājumi, tomēr, kā liecina dati, ne visiem tie ir pietiekamā apjomā un finansiālu drošības garantu visdrīzāk spētu sniegt vien trijiem mēnešiem. Taču risinājums, kas kļūst arvien populārāks daudzviet Eiropā, ir apdrošināšana, kas sniedz aizsardzību gan slimības, gan traumu gūšanas gadījumos, kad saņemta darbnespējas lapa uz periodu, kas ilgst vairāk par mēnesi, gan arī gadījumos, kad pret paša vēlēšanos darbs tiek zaudēts. Pie šādiem nosacījumiem apdrošināšana segs ikmēneša kredīta maksājumus līdz pat gadam. Arī Swedbank apkopotie dati rāda, ka pērn gan bezdarba, gan darbnespējas gadījumos izmaksāto atlīdzību skaits ir līdzīgs, un vidējā apdrošināšanas atlīdzība sastāda teju 2000 eiro. Nekad nevar zināt, kādus pavērsienus mums var piespēlēt dzīve, taču katrs var izdarīt pavisam nedaudz, lai parūpētos par zināmu drošības spilvenu jebkurā situācijā,” uzsver Jānis Skujiņš, Swedbank riska apdrošināšanas, produktu līnijas vadītājs.
Savu maksātspēju īslaicīgas darba nespējas gadījumā salīdzinoši augstāk vērtē kungi – 10% vīriešu pretstatā 4% sieviešu uzskata, ka spētu veikt ikmēneša maksājumus pilnā apjomā, īpaši neietekmējot savu dzīves kvalitāti. Savukārt gandrīz puse vīriešu (48% pretstatā 37% sieviešu) pauž pārliecību, ka varētu veikt nepieciešamos maksājumus, atsakoties no atsevišķām ikdienas rutīnām.
Foto:Pexels/https://pixabay.com/en/users/Pexels-2286921//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/