Lembergs: Nodokļu reforma nemazinās teritoriālās attīstības nevienlīdzību
Pirms dažiem gadiem Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2007. – 2013. gadam kā svarīgu prioritāti izvirzīja policentrisku attīstību, izmantojot pilsētu attīstības potenciālu un spēju labvēlīgi ietekmēt plašāku teritoriju attīstību, veidojot pilsētu tīklus, kā priekšnosacījumu līdzsvarotas valsts attīstībai. Minēto policentrisma pieeju Latvijā bija plānots iedzīvināt, pārskatot kopējo reģionālās politikas ietvaru, tomēr šodienas situācija rāda, ka Latvijā joprojām aktuāls ir monocentriskais modelis – Rīga ir kļuvusi par Eiropas Savienības (ES) fondu un investīciju koncentrēšanās centru. Kā uzskata Ventspils mērs Aivars Lembergs, situācija, kad ES finansējums pārsvarā koncentrējas tikai vienā attīstības centrā, jāmaina. Viņaprāt, viens no galvenajiem uzdevumiem, kas būtu jārisina nodokļu reformai, būtu teritoriālās attīstības nevienlīdzības mazināšana. Pašlaik tāds uzdevums no Finanšu ministrijas nav dots.
Kā uzsver Ventspils mērs, ekonomikas attīstības līmenis Pierīgas reģionā ir mazliet augstāks kā pārējā Latvijā, jo Pierīgas reģions ir ļoti plašs. Viņa rīcībā esošie dati liecina, ka iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju Rīgā pret ES vidējo ir 104%, bet Latgales reģionā tas ir trīs reizes zemāks. Zemgale 40%, Kurzeme tuvu pie 50%, Vidzeme 38%. Šajos reģionos ir milzīga atšķirība, nevienlīdzība, salīdzinot ar Rīgu. Pēc Ventspils mēra vārdiem, nodokļu politikai ir jābūt vienam no instrumentiem, lai šo nevienlīdzību mazinātu.
“Kā tiek veidota nodokļu politika, lai reģioni sasniegtu Rīgas līmeni, piemēram, tuvāko desmit vai piecpadsmit gadu laikā, tas ir atkarīgs no mērķiem. Šādu mērķu vispār nav, bet tā ir milzīga Latvijas attīstības problēma. Šis te pārrāvums starp Rīgu un pārējo Latviju aizvien vairāk pieaug. Tā ir milzu problēma. Diemžēl, nodokļu reforma par to pat neieminas. Līdz ar to arī nodokļu politikā nav paredzēti nekādi instrumenti un tas nozīmē, ka rīdzinieki uzskata, ka pārējā Latvija var atmirt kā sociālekonomisks veidojums,” pauž Ventspils mērs.
Statistika saistībā ar strādājošo mēneša vidējā bruto darba algu, kas ir tikai ar nodarbināto skaitu virs 50, rāda, ka nevienlīdzība starp Rīgu un reģioniem ir ļoti izteikta.
“Jūs redzat, ja mēneša vidējā bruto darba samaksa Pierīgas reģionā ir pāri par 900 eiro, tad Latgalē tā ir 600, Zemgalē 700, Kurzemē 700, Vidzemē arī 700 eiro. Starpība vidēji 200 – 300 eiro, tā atkal ir nevienlīdzība starp centru un provinci. Tā ir problēma? Ir problēma. Jārisina problēma? Jārisina. Kā valsts plāno risināt? Kā nodokļu reforma to paredz risināt? Nekā neparedz risināt,” sašutis ir Lembergs, gan piebilstot, ka statistika nelīdz, jo reālā situācija nav zināma, pie kā savukārt vainojama Latvijas nodokļu politika, kuras rezultātā daļa uzņēmumu maksā algas aploksnēs.
Pēc Ventspils mēra sacītā, jaunās nodokļu reformas pamatnostādnes atšķirību starp Rīgu un reģioniem tikai pastiprinās.Viņš gan uzsver, ka svarīgi ir uzdot uzdevumu, kā risināt šo aktuālo problēmu. “Diemžēl, izpratne par Latviju kā vienotu sistēmisku organismu nav. Un es nezinu kāpēc nav. Varbūt tagad augstskolās to nemāca, vai ļoti reti cilvēki ieskatās kartē,” pauž Lembergs.
Lai nodrošinātu, ka pilsētu tīklu potenciāls tiek pienācīgi izmantots, Lembergs rosina pārdalīt ES fondu līdzekļus par labu reģioniem. Ar šādu rosinājumu Lembergs vērsies pie Ministru prezidenta Māra Kučinska un finanšu ministres Danas Reiznieces – Ozolas.
Lai sekmētu reģionu un visas valsts konkurētspējas celšanos, atstājot labvēlīgu ietekmi uz apkārtējām teritorijām, Lembergs aicina Latviju iedalīt divos plānošanas reģionos – Rīga un tās apkārtne būtu tiesīga finansējumu saņemt kā pārejas reģions, bet atlikusī daļa būtu mazāk attīstīts reģions un varētu pretendēt uz maksimālo atbalstu 50% apmērā līdzšinējo 35% vietā. Lai arī finanšu ministre paudusi atbalstu šādai iniciatīvai, joprojām nav skaidrs, vai reālajā situācijā gaidāma vienmērīga Latvijas attīstība. Kā brīdina Ventspils mērs, ja tuvākajā laikā netiks atrasts risinājums, Latvijas novadi turpinās izmirt un emigrējušo iedzīvotāju skaits tikai turpinās palielināties.