autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

LM atjēdzas par pārkāpumiem bērnu namos tikai pēc žurnālistu eksperimentiem

Uz dienesta izmeklēšanas laiku Labklājības ministrija atstādinājusi valsts sociālās aprūpes centra Rīga direktori Inesi Pauderi un centra filiāles Rīga vadītāju Mariju Ziņinu.

Pārbaude, pēc kuras atklājušies pārkāpumi bez vecāku gādības palikušu mazuļu un bērnu ar invaliditāti aprūpē, notikusi septembrī, taču pirms tam centra darbību – gan padziļinātās, gan cita veida pārbaudēs – eksperti vērtējuši gandrīz gadu, taču nevienā no tām tik smagi pārkāpumi atklāti netika. Tas liek uzdot jautājumu, vai bērnu aprūpes centru sistēma sakustas un augstāk stāvošas iestādes sāk rīkoties tikai tad, ja to pieprasa sabiedrība un slēptā izmeklēšanā atklāj žurnālisti.

Labklājības ministrijā NRA.lv pastāstīja, ka padziļinātā pārbaude par bērnu aprūpi bērnunamā Rīga Kapseļu ielā bijusi jau iepriekš ieplānota un nolikta uz septembri, kad tā arī notikusi. To, ka Labklājības ministrija par tajā atklātajiem pārkāpumiem masu medijiem pastāstīja tikai novembra sākumā, un tieši brīdī, kad Latvijas Radio un Latvijas Televīzija gatavojas informēt par situāciju tieši šajā aprūpes centrā, kur veikuši eksperimentu, ministrija skaidro ar sakritību. Pārbaude notika jau septembrī, un tai nebija tiešas saistības ar veikto žurnālistikas eksperimentu, uzsver Labklājības ministrijas pārstāvis Egils Zariņš.

Pārbaudē, ko veica Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija sadarbībā ar biedrību Kustība par neatkarīgu dzīvi, atklājās šādi pārkāpumi: emocionāli un fiziski vardarbīga attieksme pret bērniem, neatbilstoša bērnu aprūpe, nenomainītas autiņbiksītes, individuālu higiēnas līdzekļu un apģērbu trūkums un citi. Arī Labklājības ministrija bija saņēmusi sūdzības par notiekošo bērnunamā. Pārbaudes laikā konstatēts, ka tiek pieļauta emocionāli un fiziski vardarbīga attieksme pret bērniem un atsevišķos gadījumos pakalpojumi tiek sniegti viņiem nepiemērotā vidē. Piemēram, secināts, ka bērniem netiek savlaicīgi veikta autiņbiksīšu nomaiņa, kas bērnam rada diskomfortu un attiecīgi arī uzvedības pārmaiņas. Bērniem nav individuālu higiēnas piederumu, bieži nav pat individuāla apģērba. Kapseļu ielas bērnunamā netiek pienācīgi nodrošināta arī bērnu veselības aprūpe – nenotiek ārstēšana pēc ārsta noteiktā plāna, netiek savlaicīgi organizētas psihiatra un stomatologa konsultācijas. Pavirši un slikti organizēts ir bērnu audzināšanas un izglītošanas darbs. Bērniem netiek mācītas elementāras pašaprūpes iemaņas un higiēnas normas.

Nesaņemot oficiālu informāciju par situāciju bērnunamā, Latvijas Televīzijas raidījums Aizliegtais paņēmiens veica eksperimentu, žurnālistei piesakoties uz vakantu aprūpētāja vietu aprūpes centrā. Galvenais secinājums ir tāds, ka bērniem uzmanība tiek pievērsta tikai ēdināšanas reizēs un brīdī, kad jānomaina autiņbiksītes (taču, kā secināja inspekcija – pat tas netiekot darīts laikus), bērni lielāko dienas daļu pavada iekštelpās, viņi nezina, kas notiek ārpus bērnunama, jo darbinieki ārā bērnus ved reti vai nemaz. Ikdienā bērni līdz pat sešām stundām pavada slēgtā manēžā, vientulībā. Ēšana un gulēšana notiek pēc grafika. Līdzīgus pārkāpumus konstatējušas arī atbildīgās iestādes, taču kāpēc tikai tad, kad iesaistās žurnālisti, par to tiek atklāti runāts un tikai pēc tam ierosināta pārbaudes lieta.

Labklājības ministrijas informācija liecina, ka tieši Kapseļu ielas bērnunams pēdējo reizi plašā pārbaudē pārbaudīts 2012. gadā, taču pēc tam katru gadu veiktas dažādas citas pārbaudes, piemēram, pavisam nesen, 2017. gada pavasarī bērnunams pārbaudīts, taču šādi pārkāpumi neesot atklāti – pārbaudē izzināti ar bērniem saistīti juridiskie jautājumi… .

Pārbaudē piedalījās arī Kustība par neatkarīgu dzīvi, kas ir eksperti jautājumos par bērnu, īpaši ar invaliditāti, aprūpi. Taču, kā uzsver organizācijas vadītāja Inga Šķestere, publiski komentēt pārbaudē atklāto liedzot vienošanās ar Labklājības ministriju. I. Šķestere apstiprina, ka pārbaude bijusi jau labu laiku ieplānota. Komentējot situāciju aprūpes centros kopumā, eksperte saka: atklātie pārkāpumi vienā vai otrā aprūpes centrā nav kāda aprūpētāja vai viena darbinieka nolaidība, tā ir visas sistēmas problēma. Valstij jādara viss, lai bērniem šādās institūcijās nav jādzīvo.
***

NEATKARĪGĀ 02.06.2001.

NOSLĒPUMS. To, ka bērnunamos notiekošais nereti ir paslēpts no citu acīm, liecina arī Neatkarīgās pieredze, kad tagad uz dienesta izmeklēšanas laiku atstādinātā centra Rīga vadītāja Inese Paudere, kas tolaik vadīja Kapseļu ielas bērnunamu, lika parakstīt žurnālistiem dažādas vienošanās un draudēja ar sankcijām, ja tiks uzrakstīts kas tāds, kas nepatīk vadībai.

Inga Paparde

Foto: StockSnap/https://pixabay.com/en/users/StockSnap-894430/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/

Pievienot komentāru