Mājsaimniecību tēriņi 2016. gadā pārsnieguši pirmskrīzes līmeni
2016. gadā mājsaimniecību patēriņa izdevumi bija vidēji 333 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, kas ir par 17 eiro jeb 5,4 % vairāk nekā 2015. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Salīdzināmajās cenās, ņemot vērā patēriņa cenu pieaugumu par 0,1 %, patēriņa izdevumi palielinājušies par 5,3 %.
No visām mājsaimniecībām pērn visvairāk tērēja mājsaimniecības Rīgā – 406 eiro vidēji uz mājsaimniecības locekli, kas ir par 4,7 % jeb 18 eiro vairāk nekā 2015. gadā. Mājsaimniecību tēriņi pilsētās pieauga par 5,9 % jeb 20 eiro un sasniedza vidēji 363 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Savukārt laukos patēriņa izdevumi palielinājās par 4,0 % jeb 10 eiro un sasniedza vidēji 269 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī.
Patēriņa izdevumu pieaugumu kopš 2011. gada veicināja atalgojuma kāpums, kā arī nodarbinātības pieaugums. 2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, neto darba samaksa pieauga par 4,7 %, savukārt nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars palielinājās par 0,8 procentpunktiem. Tomēr jāatzīst, ka tēriņu pieaugums ir visai lēns, kas liecina par zināmu mājsaimniecību piesardzību savu tēriņu realizācijā, domājot par uzkrājumiem nākotnes izaicinājumiem. Pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datiem1 2016. gada beigās rezidentu mājsaimniecību noguldījumi Latvijas bankās bija par 9,8 % jeb 481 miljonu eiro lielāki nekā gadu iepriekš.
Kopējā patēriņā joprojām palicis nemainīgs īpatsvars izdevumiem ikdienas vajadzību nodrošināšanai – pārtikai, mājoklim, transportam, apģērbam un apavu iegādei, kā arī veselībai. To īpatsvars veidoja vairāk nekā divas trešdaļas (68 %) no kopējiem patēriņa izdevumiem. No tiem vislielāko daļu (26 %) patēriņa izdevumu mājsaimniecības tērēja uzturam. Šie izdevumi palielinājās no 84 eiro 2015. gadā līdz 87 eiro 2016. gadā vidēji uz mājsaimniecības locekli mēnesī.
2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, visvairāk izdevumi pieauguši transportam – 11,4 %. To galvenokārt ietekmēja izdevumu pieaugums personisko transportlīdzekļu ekspluatācijai un automobiļu iegādei. Otrs lielākais izdevumu kāpums – dažādām precēm un pakalpojumiem – par 10,3 %, īpaši personīgās aprūpes precēm un pakalpojumiem. Trešais lielākais pieaugums ir veselībai – par 9,1 %, galvenokārt medicīniskiem produktiem un slimnīcu pakalpojumiem.
Izdevumi palielinājušies arī mājokļa iekārtām un piederumiem (par 8,3 %), apģērbiem un apaviem (par 4,8 %), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, kā arī sakariem (attiecīgi par 4,1 %), restorāniem un viesnīcām (par 3,3 %) alkoholiskajiem dzērieniem un tabakai (par 3,1 %), mājoklim un komunālajiem maksājumiem (par 2,8 %) un atpūtai un kultūrai (par 1,5 %).
Patēriņa izdevumi faktiskajās cenās pērn par gandrīz trīs eiro uz mājsaimniecības locekli mēnesī pārsniedza 2008. gada (pirmskrīzes) izdevumus. Mājsaimniecību izdevumi faktiskajās cenās tādiem pirmās nepieciešamības pakalpojumiem kā mājoklis un komunālie pakalpojumi bija par 12 eiro, veselībai – par sešiem eiro, bet pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem – par trīs eiro lielāki nekā 2008. gadā. To ietekmēja patēriņa cenu pieaugums mājokļa komunālajiem pakalpojumiem par 23 %, veselībai par 23 %, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem par 11 %, salīdzinot ar 2008. gadu.
Vislielākie izdevumi joprojām bija uzņēmēju un pašnodarbināto mājsaimniecībās (394 eiro) un algoto darbu strādājošo mājsaimniecībās (347 eiro), kamēr pensionāru mājsaimniecībās – vien 267 eiro uz mājsaimniecības locekli mēnesī. Tajā pašā laikā mājsaimniecību izdevumi 2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, visvairāk auguši algotu darbu strādājošo mājsaimniecībās – par 5,8 %. Savukārt uzņēmēju un pašnodarbināto mājsaimniecībās izdevumi pieauga vismazāk – vien par 3,6 %.
Mājsaimniecību budžetu apsekojuma dati liecina – jo vairāk bērnu ir mājsaimniecībā, jo mazāk tā var atļauties tērēt uz katru personu. Mājsaimniecībās ar trīs un vairāk bērniem patēriņa izdevumi bija 213 eiro vidēji uz mājsaimniecības locekli mēnesī un veidoja vien 64 % no vidējā patēriņa izdevumu līmeņa valstī (2015. gadā 72 %). Mājsaimniecības ar vienu bērnu tērēja vidēji 300 eiro mēnesī uz vienu mājsaimniecības locekli, savukārt ar diviem bērniem – 277 eiro. Vislielākie patēriņa izdevumi bija mājsaimniecībās, kurās nav nepilngadīgo bērnu. To patēriņa izdevumi 2016. gadā bija 377 eiro vidēji uz mājsaimniecības locekli mēnesī.
Kopumā turīgākās (5. kvintiļu grupa2) mājsaimniecības tādiem primārajiem izdevumiem kā pārtika, mājoklis, transports, apģērba un apavu iegāde un veselība, varēja atļauties tērēt 379 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, kamēr trūcīgākās (1. kvintiļu grupa) mājsaimniecības – 133 eiro. Atpūtai un kultūrai turīgākās mājsaimniecības atvēlēja 6 reizes vairāk līdzekļu nekā trūcīgākās mājsaimniecības.
Foto:Pexels/https://pixabay.com/en/users/Pexels-2286921//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/