autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

NVA: Bezdarbnieku skaits vecumā līdz 29 gadiem samazinās visos valsts reģionos

Kopš šī gada sākuma bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 29 gadiem skaits Latvijā ir samazinājies par 13%, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) statistikas dati. Lielākais bezdarba samazinājums novērojams Kurzemē (21%) un Vidzemē (19%), nedaudz mazāks samazinājums ir arī Zemgalē (14%), Rīgā (11%) un Latgalē (8%). Jauniešu nodarbinātības veicināšanā lielu ieguldījumu sniedz gan NVA filiāles, gan darba devēji un nevalstiskās organizācijas, gan pašvaldības un jauniešu centri, kas piedāvā dažādas nodarbinātības iespējas un daudzpusīgas konkurences paaugstināšanas aktivitātes jauniešiem Latvijas novados.

Ventspils Jauniešu mājas vadītājs Kristians Jacevičs norāda, ka pēdējo gadu laikā redzams, ka pašvaldība arvien vairāk strādā pie tā, lai jauniešiem būtu darbavietas dzimtajā pilsētā un jauniešu bezdarbs samazinātos.

“Mēs strādājam pie tā, lai uzņēmumi sadarbojas ar izglītības iestādēm un sniedz jauniešiem prakses iespējas savā profesijā. Tāpat nodarbojamies ar jauniešu iesaisti dažādos pašvaldību un NVA piedāvātajos nodarbinātības pasākumos. Viens no šādiem projektiem ir “Jauniešu garantijas”, kas jauniešiem sniedz mācību stipendiju un apmaksātus ceļa izdevumus, ja mācību iestāde vai darbavieta atrodas blakus pilsētā vai novadā. Šāds atbalsts jauniešiem ir ļoti nepieciešams. Uzskatu, ka šādi pasākumi ceļ reģionu attīstību un palīdz jauniešiem attīstīties savos novados. Bet, protams, par jauniešu nodarbinātību mums ir jādomā ne tikai projektu, bet arī valstiskā līmenī. Ir jāceļ izglītības kvalitāte, lai jaunieši spētu veiksmīgi nonākt darba tirgū,” uzskata K.Jacevičs.

Situācijas uzlabošanos novadā ir manījusi arī Madonas jauniešu iniciatīvu centra “Burbulis” vadītāja Lana Vihrova: “Esmu novērojusi, ka pēdējo trīs gadu laikā jauniešu nodarbinātības līmenis novadā ir ļoti uzlabojies. Pašvaldība jauniešiem var piedāvāt aizvien vairāk darba vakanču, un arī uzņēmumi pamazām vairāk apzinās, ka jaunieši ir perspektīvi darbinieki, kuriem jādod iespējas iegūt darba pieredzi. Tam lielu stimulu ir devis gan aktīvais jaunatnes speciālistu darbs, gan pašvaldību un NVA organizētie atbalsta projekti, kas teju visiem jauniešiem novadā, kuriem ir bijusi vēlme, devuši iespēju iesaistīties. Arī es pati savulaik uzsāku darbu jauniešu domē, piesakoties NVA atbalsta programmai “Jauniešu garantijas”. Tieši tāpēc es redzu, ka iespēju novadā ir daudz, tās tikai jāizmanto.”

Kā liecina dati, 2013. gadā bezdarbnieku skaits Latvijā bija 93 321, no tiem katrs piektais (20%) bezdarbnieks bija vecumā no 15 līdz 29 gadiem. Taču pēdējo četru gadu laikā jauniešu bezdarba tendences ir pozitīvi mainījušās. Jaunu cilvēku bezdarbnieku skaits visā Latvijā ir samazinājies par 31%. Rīgā jauniešu bezdarbs sarucis par 24%, bet vislielākais samazinājums vērojams tieši Latvijas reģionos – 39% Vidzemē, 38% Kurzemē, 33% Zemgalē un 31% Latgalē.

To, ka jaunieši vēlas strādāt savos dzimtajos novados, apstiprina arī ESF projekta “Jauniešu garantijas” vadītāja Laima Mirzojeva. Viņa uzsver, ka lielu ieguldījumu jauniešu bezdarba samazināšanā ir sniegusi arī projekta “Jauniešu garantijas” realizācija.

“ESF projekts “Jauniešu garantijas” Latvijā darbojas jau ceturto gadu, aicinot jauniešus pieteikties un piedalīties gan apmācībās, gan nodarbinātības pasākumos, gan citās konkurētspējas paaugstināšanas aktivitātēs visā Latvijā. Ieguldījums redzams statistikas datos – pēdējo četru gadu laikā kopējais jauniešu bezdarbnieku skaits ir ievērojami sarucis. Tāpat jāuzsver: kā liecina NVA veiktā aptauja, 40% jauniešu grib strādāt savā novadā, tāpēc ar projekta palīdzību mēs jauniešiem sniedzam atbalstu savu profesionālo prasmju attīstīšanā un darbavietas meklēšanā tieši viņu novados. Efektīvi veicināt jauniešu nodarbinātību reģionos iespējams tad, ja notiek ieinteresēta un konstruktīva NVA, pašvaldību, vietējo darba devēju un izglītības iestāžu sadarbība. Mūsu pieredze liecina, ka jaunieši spēj sniegt lielu ieguldījumu Latvijas reģionu attīstībā, jo viņi ir mērķtiecīgi, zinātkāri un moderni domājoši, tāpēc kļūst par perspektīviem darbiniekiem,” komentē ESF projekta “Jauniešu garantijas” vadītāja Laima Mirzojeva. Viņa arī uzsver, ka svarīgi, lai gan pašvaldības, gan pašvaldībās esošie uzņēmēji būtu atvērti jauniem darbiniekiem un piedāvātu iespējas sava reģiona jauniešiem, tādā veidā aicinot jauniešus palikt savā dzimtajā novadā.

Foto:Pexels/https://pixabay.com/en/users/Pexels-2286921//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/

Pievienot komentāru