Uzņēmējs: Tiek noklusētas sekas, kādas izraisīs nodokļu reforma
Lai arī ideja par nodokļu reformu izklausās pozitīva, diez vai uzņēmēji no tā iegūs. Reālajā situācijā ieguvumus apēdīs izdevumi, intervijā laikrakstam “Neatkarīgā” pauž a/s “Latvijas balzams” padomes priekšsēdētājs Rolands Gulbis.
Viņš norāda, ka piesakot reformu, publiski pamatā tika uzsvērtas trīs pozitīvas lietas, tostarp reinvestēto neapliks ar uzņēmumu ienākuma nodokli, tiks atcelti uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājumi un iedzīvotāju ienākumu nodokļa likme samazināsies, un darba ņēmēji saņems lielāku algu. “Šiem trim punktiem piekrīt visi. Arodbiedrības ir par. Darba devēju asociācijas, federācijas utt. arī ir par. Visi ir par šo virzību kopumā. Kad es iedziļinājos, tad sapratu, ka velns kā parasti ir apslēpts detaļās un ne viss ir tik skaisti kā lozungos,” norāda Gulbis.
Viņš klāsta, ka viens no riskiem ir jautājums par nolietojuma uzkrājumu iespējamo aplikšanu ar nodokļiem. Taču kopumā ir vairāki desmiti jautājumu, kuri reāli strādājošiem uzņēmējiem nav saprotami. “Kad mēs sākam rēķināt un iedziļināties, tad mums sanāk, ka kļūs sliktāk, nekā ir pašlaik. Izskatās, ka iecere ir ar trim labām idejām nopirkt noteiktu ietekmes grupu – Saeimas frakciju, arodbiedrības u.c. – simpātijas, lai tās atbalstītu reformu,” uzskata Gulbis.
Viņš uzsvēra, ka Finanšu ministrija kopā ar uzņēmējiem 2015. gadā apstiprināja plānu nākamajiem trim gadiem akcīzes nodokļa kāpumam alkoholiskajiem dzērieniem, kas paredzēja pēdējo likmes kāpumu 2018. gadā, ar kuru uzņēmēji rēķinās, tādējādi plānojot savu komercdarbību un biznesa modeli. Nepagāja pat gads, un jau sākās izmaiņas. Vispirms tika ieviests solidaritātes nodoklis. “Tēlaini izsakoties, visi ministri plēsa kreklus, ka to vajag, ka vajag tūlīt, ka viss būs pareizi. Ieviesa. Uzspieda. Tagad tie paši ministri mums saka – solidaritātes nodoklis ir slikts. Viņi tūdaļ to atcels. Mēs neesam pret nodokļiem. Mēs kategoriski esam pret nenoteiktību. Nodokļi vienmēr būs pārāk lieli. Ir slikti, kad ir lieli nodokļi. Bet ir vēl sliktāk, ja nodokļus nemitīgi maina, ja nav stabilitātes,” uzskata Gulbis.
Viņš norāda, ka pagaidām viss balstās tikai uz abstrakti teorētiskiem aprēķiniem, cik valsts it kā zaudē, īstenojot reformas. Tika nosaukti milzīgi skaitļi, kuru dēļ vajag palielināt citus nodokļus. “Taču, ja mēs paskatāmies detaļās, tad, samazinot iedzīvotāju ienākuma nodokli, lielākā daļa darba ņēmēju saņems vairāk. Savus lielākos ienākumus viņi uzreiz notērēs, palielinot PVN un akcīzes nodokļu iekasēšanu. Puse no algu pieauguma uzreiz atgriezīsies valsts budžetā. Tāpēc, es domāju, ka Finanšu ministrija manipulē ar informāciju. Es nelietotu vārdu – melo, bet tiek noklusētas sekas, kādas izraisīs izmaiņas, nosaucot tikai maksimāli iespējamo samazinājuma skaitli,” norāda Gulbis.
Viņš norāda, ka skatoties, kā pēdējos gados mainījās valsts budžeta ieņēmumi, secināms, ka tie ir ievērojami auguši. “Ja Latvija ar 2017. gada ienākumiem dzīvotu atbilstoši 2015. gada izdevumiem, tad mums nebūtu valsts budžeta deficīta 300 miljonu eiro apjomā! Tas ir nožēlojami, ka valsts pārvalde nespēja vadīt valsti bez budžeta deficīta. Tāpēc kliegšana, ka valstij, bet patiesībā ierēdņiem, vajag vairāk un vairāk naudas un tāpēc jāceļ nodokļi, ir pilnīgas muļķības. Ja Latvija ar šodienas gada ienākumiem dzīvotu atbilstoši 2015. gada izdevumiem, tad mēs varētu pazemināt iedzīvotāju ienākuma nodokli, neceļot nevienu citu nodokli! Tad pietiktu ar īstermiņa aizņēmumu uz pārejas laiku,” uzskata uzņēmējs.
Viņš uzskata, ka nevajag sajaukt visus nodokļus vienā putrā. Tieši tagad, kad reformas aprises tiek atklātas, ir laiks, lai sāktos godīga diskusija par piedāvāto dokumentu un tā ietekmi uz Latvijas ekonomiku, iedzīvotāju labklājību un uzņēmumu izaugsmi. Pauze, lai izvērtētu reformas sekas un ietekmi, ir tas, kas pašlaik ir visvairāk vajadzīgs gan Latvijas uzņēmējiem, gan visai sabiedrībai, pauž Gulbis.
Jau vēstīts, ka nodokļu reforma paredz ieviest divas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pamatlikmes – 20% ienākumiem līdz 45 000 eiro gadā un 23% ienākumiem virs 45 000 eiro gadā. Iecerēts būtiski paaugstināt ar IIN neapliekamo diferencēto minimumu uz 250 eiro mēnesī. Reforma paredz arī paaugstināt atvieglojumu par apgādībā esošām personām no 175 uz 250 eiro mēnesī. Reforma paredz arī daudzas citas izmaiņas.
Foto: Coyot/https://pixabay.com/en/users/coyot-2009089/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/