Vējonis: Nodokļu politika kļūst stabilāka
Neraugoties uz pagājuša gada beigās steigā pieņemtajām nodokļu izmaiņām, nodokļu politika kļūst stabilāka nekā iepriekš, intervijā LTV7 raidījumā “Punkti uz i” norādīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Viņš skaidroja, ka gadumijas notikumi ar nodokļiem bija Ministru prezidenta Māra Kučinska atbildības uzņemšanās konkrētajā situācijā. Vējonis izteicās, ka premjers ir komandas – Ministru kabineta – līderis, tāpēc viņš nāca klajā ar tādu paziņojumu.
Runājot par Saeimas opozīcijas lēmuma projektu par neuzticības izteikšanu pašreizējai finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai (ZZS) un bijušajam finanšu ministram Jānim Reiram (V), Vējonis norādīja, gadījumā, ja pastāv bardaks, tad kādam jābūt atbildīgam par to un kādam ir jāpieņem mēri. Viņš gan tieši neatbildēja, vai kādam no ministriem saistībā ar haosu ap nākamā gada budžetu, vajadzēja pamest amatu, piebilstot, ka valdība un nozares ministri novērsa pastāvošo problēmu.
Kopumā izsakoties par likumdevēja un izpildvaras darbu, Valsts prezidents komentēja, ka parlamenta un valdības lēmumiem jābūt argumentētiem un sabiedrībai arī viegli saprotamiem.
Viņš uzsvēra, neskatoties uz gada beigās notikušajiem notikumiem, nodokļu sistēmas stabilitāte, tomēr nodokļu politika kļūst stabilāka nekā iepriekš. “Mums valstī ir vajadzīga ekonomiskā stabilitāte – mēs visi gribam dzīvot labāk, tomēr pastāv daudz mājasdarbu, kas mums vēl jāpilda,” pauda prezidents.
Kā jau vēstīts, gada pēdējā darbadienā Valsts prezidents izsludināja Saeimā pēdējā brīdī pieņemtās izmaiņas mikrouzņēmumu un sociālo iemaksu regulējumā.
Saeimā 20.decembrī pieņemtās un šodien izsludinātās likuma izmaiņas paredz, ka nākamgad mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likme pieaugs līdz 15%, savukārt uzņēmumiem ar apgrozījumu līdz 7000 eiro – līdz 12%.
Likumprojektu atbalstīja 78 deputāti, tostarp partijas “Vienotība” parlamentārieši.
Vienojoties par zemāku MUN likmi mazajiem uzņēmumiem, tika daļēji atbalstīti opozīcijas politisko spēku – “Saskaņas” un “No sirds Latvijai” – ierosinājumi.
NSL iesniedza priekšlikumu noteikt MUN likmi 12% apmērā apgrozījumam līdz 7000 eiro, kā arī likmi 15% apmērā apgrozījumam no 7000,01 līdz 100 000 eiro.
Partija “Saskaņa” piedāvāja noteikt MUN likmi 9% apmērā apgrozījumam līdz 7000 eiro, kā arī noteikt, ka MUN likme mikrouzņēmuma apgrozījumam no 7000,01 līdz 100 000 eiro par mikrouzņēmuma saimnieciskās darbības pirmo, otro un trešo taksācijas gadu kopš MUN maksātāja statusa iegūšanas ir 9%, bet, sākot ar saimnieciskās darbības ceturto taksācijas gadu kopš MUN maksātāja statusa iegūšanas, MUN likme ir 12%.
Vienlaikus deputāti noraidīja “Vienotības” iesniegto priekšlikumu, kas paredzēja, ka mikrouzņēmumi, kuru apgrozījums nav lielāks par 40 000 eiro, varētu izvēlēties maksāt MUN likmi 15% apmērā vai arī maksāt MUN likmi 5% apmērā un par katru darbinieku veikt sociālās iemaksas.
Nosakot MUN likmi 15% apmērā, no 2017.gada 70,4% no MUN ieņēmumiem tiks novirzīti valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā. Savukārt ar 2018.gada 1.janvāri sociālajās iemaksās iecerēts novirzīt 80% no MUN ieņēmumiem.
Šīs izmaiņas saistītas ar ieceri pagaidām atteikties no minimālo sociālo iemaksu ieviešanas.
MUN režīms darbosies vēl gadu pēc tam, kad spēkā stāsies jauns regulējums mazajiem uzņēmumiem. Tāpat likuma izmaiņas paredz atteikties no nozaru ierobežojuma, kurās var darboties mikrouzņēmumi.
Foto: Prezidenta kanceleja